Latvijas lielāko ostu pārbūve un modernizācija
Preču apgrozības kāpums 19. gs., kā arī vēl neizmantotās tirdzniecības iespējas bija par iemeslu radikāliem pārbūves darbiem Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās. Darba plašumu un daudzveidību noteica kā ostu nozīmīgums, tā arī ģeogrāfiskais izvietojums.
Rīgas tirgotāju galvenās prasības 19. gs. 70. gados bija: padarīt Daugavu kuģojamu un visu Rīgas ostu pieejamu lielajiem jūras tvaikoņiem. Šim nolūkam no valsts kases tika piešķirti 2 milj. rubļu ar noteikumu, ka ostas padziļināšanas darbus veiks astoņos gados. Bet, tā kā turpmākajos gados asignētās summas samazinājās, iecerēto ostas labiekārtošanas darbu izpilde aizkavējās.
Viena no īslaicīgi aizsalstošām Krievijas ostām bija Liepāja, kas salīdzinājumā ar citām impērijas ostām atradās vistuvāk Eiropai. Tāpēc valdība tai pievērsa diezgan lielu uzmanību. Pēc diezgan ievērojamiem pārbūves darbiem, osta varēja jau uzņemt 250 kuģus (Kurzemes hercogistes laikā tikai 150). Tomēr ostas pārbūves beigu posmā, tai piemita diezgan daudz trūkumu, kuri nelabvēlīgi ietekmēja Liepājas tirdzniecību, īpaši 19. gs 50. gados – Liepājai vēl nebija izveidojies savs tirdzniecības rajons. Pārskatu pār ostas preču apgrozību desmit gadu laikā var aplūkot 1. tabulā.…