-
Lielais mēris un Simtgadu karš
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Kas ir mēris? | 4 |
2. | Melnā Nāve Āzijā un Eiropā | 7 |
3. | Mēris Latvijas teritorijā | 10 |
4. | Ārstniecības metodes, eksperimenti | 11 |
5. | Simtgadu karš | 13 |
a) | Kara cēloņi | 14 |
b) | Kara norise un lielākie notikumi | 15 |
c) | Kara beigu posms: Žanna d’Arka | 17 |
6. | Secinājumi | 18 |
Pielikums | 19 |
Melnā nāve (reizēm arī melnais mēris) bija pandēmija Eirāzijā un Ziemeļāfrikā 14. gs. vidū. Tiek lēsts, ka tajā mira vismaz 75 miljoni cilvēku. Par tās visticamāko izraisītāju tiek uzskatīts buboņu mēris. Līdz pat 18. gadsimtam Eiropā turpinājās dažāda apmēra mēra uzliesmojumi, kurus, visticamākais, izraisīja tā pati slimība, tomēr šis jautājums ir strīdīgs. Reizēm apzīmējums "melnā nāve" tiek attiecināts arī uz vēlākajiem mēra uzliesmojumiem vai mēri kā tādu.
Izcelsme meklējama Āzijas kontinenta vidienē, no kurienes tas tika ievazāts Melnās jūras ostās. Saslimušie jūrnieki mēri no Krimas izplatīja Bizantijā un 1347. gadā divi dženoviešu kuģi ar pusdzīviem un mirušiem cilvēkiem pietauvojās kādā no Sicīlijas ostām. Ar mēri inficētie parazīti: žurkas, blusas, utis un citi izplatīja šo „elles” slimību zibens ātrumā. Dažu gadu laikā mēra pandēmija jau plosījās Itālijā, Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Livonijā, kā arī Krievzemē. Ir arī ziņas par spēcīgiem šīs slimības atkal uzliesmojumiem no 15. līdz pat 19. gs. Ārsti šo slimību izpētīja krietni vēlu (ap 18. un 19 gs. vidu).
Nevienai citai sērgai epidēmiju vēsturē nav tik ļoti daudz traģisku lappušu kā mērim, kas savā gājienā iznīcināja ne vienu vien pilsētu un lauku iedzīvotāju, bet Eiropā, piemēram, atnesa sev līdzi arī kultūras pagrimumu un līdz ar to milzīgus zaudējumus visai cilvēcei. Mēra hronika, bez šaubām, ir viena no visdrūmākajām grāmatām pasaules kultūras vēsturē.
Kad izbeidzās nāves dejas laiks un no Eiropas mēris devās uz tām zemēm, no kurienes bija nācis, kad zinātne piedzīvoja bakterioloģijas uzplaukumu un uzsāka cīņu pret nāvi nesošajiem vīrusiem, kad mēra problēmas sāka risināt uz zinātniskiem pamatiem un ar daudzsološām metodēm, tad sekoja ne vien triumfs un uzvaras, bet arī ārstu varonība, kurus briesmas, kas saista ārstu zinātnieku un ārstu praktiķi ar vārdu „mēris”, nav nekādi spējušas atbaidīt.
Pastāv vairākas teorijas par to kāda slimība bijusi melnā nāve. Ir zināms, ka melnā nāve izplatījās ļoti strauji un vairums slimnieku mira 3-5 dienas pēc simptomu parādīšanās. Rakstiskajos vēstures avotos minētie simptomi ir buboņi, zilimelni plankumi uz ādas, asiņu atvemšana, deguna asiņošana īsi pirms nāves. Inficēties varēja kā tiešā saskarē ar slimniekiem vai viņu līķiem tā arī lietām vai vietām ar kurām viņi saskārušies.…
Laika posmā no 14. – 15. gs., eiropiešus mocīja milzīgas problēmas – nācās piedzīvot saimnieciskas grūtības, psiholoģiskus triecienus un neskaitāmus negatīvus notikumus. Epidēmijas, dabas katastrofas, bezgalīgie kari, baznīcas autoritātes krišanās, straujas pārtikas un citu lauksaimniecības izstrādājumu cenu svārstības, nemieri un dumpji, musulmaņu iebrukumi un laicīgo valdnieku bezrūpība izraisīja sabiedrībā bezcerības un bezpalīdzības sajūtas. Lai arī iepriekšminētie notikumi nebija savstarpēji saistīti, tieši tie veidoja ilgstošu krīzi. Kopš 11. gs. Eiropā bija manāms straujš iedzīvotāju pieaugums, kā rezultātā 14. gs. lauksaimniecība vairs nespēja apgādāt tautu ar nepieciešamo pārtikas daudzumu. Visu vēl vairāk pasliktināja krasa klimatisko apstākļu maiņa. Ap 1300. gadu iestājās t.s. „Mazais ledus laikmets”. Vasaras kļuva aukstākas un nebija iespējams izkaltēt labību. Tautas mocīja bada gadi. Tas ilga aptuveni līdz 1700. gadam. Valdīja nestabils klimats, kā rezultātā pasliktinājās arī cilvēku fiziskais un garīgais stāvoklis. Bada dēļ cilvēki kļuva vārgi un imunitāte pret slimībām bija ļoti vāja. Sākās masveida saslimšanas ar drausmīgām kaitēm. Holēra, Malārija, Dzeltenā kaite, Mēris, Tīfs, Bakas – tās ir tikai dažas nosauktās slimības, kurām ir neskaitāmi paveidi un daudz līdzinieču. Dēļ pastāvīgās mirstības iedzīvotāju skaits krasi saruka. Vissmagākās sekas un robus iedzīvotāju skaitā radīja Lielais mēris jeb „Melnā nāve”.
- Lielais Ķīnas mūris
- Lielais mēris un Simtgadu karš
- Ziemeļu karš - Zviedrijas kā lielvalsts gals
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Pirmais Pasaules karš Latvijā
Referāts vidusskolai6
-
Senais un viduslaiku teātris - kopējais un atšķirīgais
Referāts vidusskolai8
Novērtēts! -
Aukstais karš
Referāts vidusskolai6
Novērtēts! -
Livonijas karš. 1558.-1583.gads
Referāts vidusskolai6
-
Pirmais pasaules karš
Referāts vidusskolai12