Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:266809
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.11.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Daudzi vēsturnieki ir uzsvēruši, ka Lielā franču revolūcija ir jāsaprot kā kārtu konflikts. Iegūstot bagātību, „augošā” buržuāzija sāka apzināties, ka, neskatoties uz viņu ekonomisko varu, viņi neiegūs sociālo un politisko pārsvaru. Tomēr neskatoties uz to sociālās robežas starp dižciltīgu un ne-dižciltīgu netika definētas. Dižciltīgs bija tas, kurš spēja samaksāt noteiktu summu īpašiem ofisiem par „cildenuma piešķiršanu”. Īpaši strauji jaunais buržuāzijas slānis veidojās laika posmā no 1700. – 1789.gadam. Un tieši šis fakts radīja saspīlētu situāciju Francijā. Absolūtā vara nevēlējās veikt atbilstošas reformas. Kārtu sistēma, kas bija saglabājusies no viduslaikiem, ierobežoja jau iepriekš minētās buržuāzijas un citu III kārtas (franču sabiedrība bija „iedalījusi pati sevi” kārtās – I kārta –garīdzniecība; II – muižniecība; III – buržuāzija, zemnieki, strādnieki) pārstāvju tiesības, iespējas utt. Tātad var teikt, ka buržuāziskās revolūcijas cēlonis ir pretrunu saasināšanās starp sabiedrības ražotājspēku attīstību un feodālajām ražošanas attiecībām. Turklāt Francijas finansiālās grūtības padziļināja kārtu „atsvešināšanos”. Karaļa galma izšķērdīgā dzīve, kas „iztukšoja” valsts kasi, un tāpēc visu laiku tika paaugstināti nodokļi (lai varētu atkal tērēt), kurus, protams, maksāja III kārtas pārstāvji. Valstī vairāki ministri centās mazināt radušos sociālo spriedzi, tomēr viņu piesardzība galmam nepatika (jo nebija izdevīga), tāpēc arī netika pieņemta.
Piemēram, Luija XVI finanšu ministrs Tirgo piedāvāja atcelt dzimtbūšanu, nostiprināt ticības brīvību, atcelt kārtu privilēģiju, tomēr viņa piedāvājumi neguva atbalstu no I un II kārtas pārstāvjiem. Arī nākamais ministrs Nekērs centās nostiprināt valsts finansiālo stāvokli, ieviešot taupības režīmu, kas beidzās tik pat neveiksmīgi, kā viņa kolēģa darītais.
Karalis bija noraidošs ne tikai pret finanšu samazināšanu, bet arī pret apgaismības idejām, kas sekmēja radikālu politisko ideju rašanos, kuras bija vērstas uz absolūtās varas ierobežošanu (Monteskjē) vai pilnīgu likvidēšanu (Ž.Ž.Ruso).…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1217138
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties