Revolūcija sākās vairāku notikumu dēļ, kuru savstarpēji iedarbojoties viens uz otru izraisīja nemierus lielajā Francijas teritorijā. Kā pirmais faktors revolūcijas sākumam minama 18. gadsimta laikā radusies iedzīvotāju vēlme pēc privilēģijām. Gan dažādie valstī esošie sabiedrības grupējumi, gan Francijas apgabali nevēlējās attiekties no savām tiesībām savas problēmas risināt savā ietekmes sfērā, t.i., bez karaļa institūciju iejaukšanās, jo uzskatīja, ka pie vienota kopsaucēja viņus var vest tikai diskusijas savu dalībnieku vai iedzīvotāju, kā tas bija saistībā ar apgabeliem, starpā. Aristokrātijas pārstāvji neļāva karalim sevi ierobežot un pastāvēja uz savām tiesībām, tāpat kā intendanti, kuriem gadimtu gaitā arīdzan tikai piešķirt aristokratijas tituls. Karalis vēlējās kontrolēt visas valsts dzīvi, bet nerēķinājās ar to, ka privileģētākā sabiedrības daļa nevēlēsies attiekties no tā, kas tai bijis piešķirts un ar ko tā jau bija apradusi un veiksmīgi prata izmantot savu interešu realizēšanai. Aristokrātijas intereses aizstāvēja arī Luija XV valdīšanas laikā radušies neatkarīgie un privileģētie varas orgāni – parlamenti, kuri noraidīja ikvienu likumu, kurš kaut cik lielā mērā ierobežotu privileģētās kārtas. Viens no pirmajiem likumiem, kuru parlaments noraidīja bija pēc Septiņgadu kara, kad valsts budžetā sāka pietrūkt līdzekļi un karalis vēlējās aplikt aristokrātus ar nodokļiem, neskatoties uz to, ka likumā noteikts tas, ka aristokratiem ir tiesības nemaksāt lielos nodokļus.…