šis laika posms ir iezīmīgs ar to, ka tas ir Francijas viens no pirmajiem nozīmīgākajiem soļiem ceļā uz demokrātiskas valsts izveidi šī jēdziena pirmatnējā izprašanā. Risinās notikumi, kas ir atstājuši neizgaistošu iespaidu uz mūsdienu Francijas likumdošanu, un netikai tās. Tiek sacerēti, radīti pirmie vērā ņemamie likumprojekti, kas savu jēgu, būtību ir saglabājuši līdz pat mūsdienām.
Par savu darba mērķi izvirzu noskaidrot, kad un ar ko sākās Lielā franču revolūcija un kad tā beidzās, kad un kādi dokumenti bija par pamatu tiesību reformai.
No pārmērīgas faktu, dokumentu un citu vēsturisku fiksēto notikumu gūzmas pieminēšu, tikai, manuprāt nozīmīgākos, lai darbs nekļūtu par plaģiātisku romānu vairākos cēlienos.
Par darba galveno avotu uz kuru arī pamatā balstīšos, būs grāmata ‘’Napoleons Bonaparte’’, jo tas nav padomju ideoloģijas pārpildīts, kā citu autoru gara darbi, kurus arī izmantošu kā: ‘’Jauno laiku vēsture 1640-1870’’.
Tā kā tas ir īss laika posms: 1789-1804, kaut arī notikumu pārbagāts. tomēr centīšos notikumus izklāstīt hronoloģiski, lai rastos labāks priekštats par tā laika stāvokli Francijā.
18.gs.b. bija iezīmīgas ar to ,ka esošā valsts aparāta potencionāls bija izsmelts. Tas darbojās nesaskaņoti, bija pārlieku liels, dārgs, nepildīja savas funkcijas. Nodokļu sistēma zemniekiem bija unikāla, jo par apstrādāto zemi, dažreiz bija jāmaksā daudz lielāks nodoklis, nekā zeme varēja ienest. Labs nodoklis bija par uguni, diemžēl tas bija tikai divos Francijas apgabalos, tas bija labs veids kā tikt pie liekas naudas. Valstij labu naudiņu ienesa arī sāls, jo tās tirzniecība bija valsts monopols un katram bija jāpērk noteikts daudzums. Šo pirms revolūcijas laiku vienā vārdā varētu nosaukt par haosu, kura sakārtošanai ar vienkāršu dumpi nebūtu līdzēts, jo valsts, muižnieki, garīdznieki zemāko slāni bija sākuši pilnībā nolīdzinājuši ar zemi. Reāli revolūciju varēja novērst vēl 1789. g. maijā, kad kārtu pārstāvju sapulcē, ko bija sasaucis Ludviķis 16, Versaļā, kāds būtu uzklausījis zemnieku lūgumus.
No Rennas apgabala zemnieku norādijumiem:
1.Lai visu veidu nodokļus sadalītu vienlīdzīgi, neņemot vērā kārtu atšķirības, nekādas privilēģijas, lai tādejādi palīdzētu likvidēt tās ļaunprātības, kas jau tik sen valda nodokļu aplikšanas praksē un ir ārkārtīgi smags slogs trešajai kārtai.
2.Lai no šī brīža nevienu nodokli nedrīkstētu noteikt bez nācijas piekrišanas un atbalsta.
3.Lai tiktu pilnīgi likvidēts ceļu muitas un lai nekad nedrīkstētu prasīt to samaksu natūrā, tās aizstājamas ar nodokli , kas vienādi sastādams visām trijām kārtām bez atšķirības.
4.Likvidēt feodālo iekārtu, sakarā ar to pavēlēt atcelt rentes un senjorālās tiesības.
5.Likvidēt jebkādu desmito tiesu, kas paīsos pamatos ir pretrunā ar īpašuma brīvību un ir kaitīga lauksaimniecībai.1
Šis dokuments uzskatāmi parāda cilvēku stāvokli laukos cilvēku beztiesisko stāvokli, tādejādi ir vieglāk izprast revolūcijas uzdevumus, mērķus, protams, ka arī pilsētnieku stāvoklis nebija labāks. Un tādēļ revolūciju var uzskatīt kā bāzi tālākai attīstībai, izlaušanai jaunā pakāpē.…