Secinājumi
Lielā depresija ilga vairāk neka 10 gadus, līdz pat Otrajam Pasaules karam un tās ietekmes rezultātā sekas bija psiholoģiskas un politiskas arī dzen ekonomiskas. Ekonomika, finanšu sistēma, industrializācija, sociālais stāvoklis ļoti krasi pasliktinājās, ko ietekmēja banku likvidācijas, augsts bezdarba līmenis un nekompetentas rīcibas metodes Herberta Hūvera vadības laikā. Franklinam Delano Rūzveltām kļūstot par prezidentu un īstenojot Jaunā kursa politiku, proti attīstot valsts infrastruktūru, ieviešot jaunas ekonomikas reformas un samazinot bezdarba līmeni, bija daļēji veiksmīgas.
Izpētot un analizējot dažādus resursus par Lielo Depresiju, var iegūt priekštatu un izpratni par to kā notikumi ekonomikā, kultūrā un politikā savstarpēji mijiedarbojas, kas, protams, ietekmē sabiedrību gan morāli, gan fiziski, kā arī nosaka nākotnes attīstības tendences gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Amerikas finanšu sistēma, ekonomika un politika bija destruktīvi ietekmēta 1930. gados pēc akciju tirgus, biznesu, banku darbību kraha un starptautisko notikumu rezultātā, jo valsts vairs nespēja apmierināt cilvēku neierobežotās vajadzības, pilnvērtīgi funkcionēt un sabiedrības pašpārliecība bija sagrauta. Būtiski ir pieminēt, ka Lielā Depresija jeb Pasaules Ekonomiskā krīze bija globāla mēroga recesija, kura visradikālāk ietekmēja ASV, it īpaši ekonomiku un industrializāciju, tā nonāca stagnācijā un prasīja vairākus gadu desmitus, lai varētu pilnvērtīgi novērst visas radušās sekas, proti, bezdarba līmeni, likviditāti banku sektorā, nabadzību sabiedrībā, zemu iekšzemes kopproduktu. Jaunā kursa īstenotā politika veicināja izaugsmi no 1933. gada līdz 1937. gadam, taču ilgtermiņā tās rezultāti nebija veiksmīgi, jo 1938. gadā atsākās recesija un ilga līdz pat Otrajam Pasaules karam. Jāatzīst, ka notika izmaiņas valsts pārvaldes modelī, jo pēc Lielās Depresijas valsts sāka aktīvi iesaistīties ekonomikā un kontrolēt banku un finanšu sektoru, kā arī efektīvi īstenot monetāro politiku.
…