Vispārējs liecinieku aizsardzības raksturojums
Arvien lielāku nozīmi un aktualitāti valsts iestāžu darbībā, kas nodarbojas ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un krimināllietu iztiesāšanu, ieņem cilvēka personības brīvību un viņu pamattiesību aizsardzība.1
Tiesvedības uzdevumu risināšana un tās mērķu sasniegšana ir panākama, ne tikai pasludinot šīs personu tiesības, bet reāli nodrošinot tās un nodrošinot arī noziedzīgo nodarījumu atklāšanas dalībpersonu speciālo procesuālo aizsardzību.
Amerikas Savienotajās Valstīs, liecinieku aizsardzību apzīmē ar terminu „withness security programm”. Latviešu valodā adekvāti ir termini „liecinieku (vai liecinošo) drošības programma” vai „liecinieku aizsardzības programma”.
Tālāk darbā, atsevišķā nodaļā, apskatītais Personu speciālās aizsardzības likuma projekts, precīzi definē personu speciālās aizsardzības jēdzienu, proti, speciālā aizsardzība ir kriminālprocesuālo, operatīvo un citu aizsardzības pasākumu kopums, ar kuru palīdzību veic aizsargājamo personu dzīvības, veselības, kā arī citu likumisko interešu aizsardzību.
Visās valstīs, kuru likumdošana reglamentē liecinieku aizsardzības problēmas, ir paredzēti un pielietošanas praksē tiek ievēroti līdzīgi principi.
Kā pirmo no principiem gribētu minēt brīvprātības principu. Latvijas likumdošana paredz personas speciālo procesuālo aizsardzību piemērot tikai pēc šīs personas rakstiska lūguma. Tas nozīmē, ka persona pati vēlas šo aizsardzību. Šis princips nozīmē arī to, ka persona jebkurā brīdī var atteikties no aizsardzības. Gan patreiz spēkā esošajos Latvijas normatīvajos aktos, gan likumprojektos šis princips ir iekļauts. Piemēram, ASV, piekrišana aizsardzības pasākumu veikšanai izpaužas īpaši noslēdzamā līgumā starp aizsargājamo personu un attiecīgu valsts institūciju (Maršals Service), detalizēti tajā paredzot abu pušu tiesības un pienākumus. …