Liecinieka liecības un to novērtēšana

Liecinieks ir viens no faktisko ziņu iegūšanas avotiem, bet viņa liecības -viens no likumā pieļautajiem pierādīšanas līdzekļiem krimināllietā.1
Liecinieka liecības satur ziņas, ko liecinieks nopratināšanā sniedz par notikumiem un faktiem, kurus viņš pats uztvēris ar saviem maņu orgāniem vai arī par kuriem uzzinājis no citām personā vai citiem avotiem.2
Jēdzienam "liecinieka liecības" ir vairākas nozīmes. Ar to apzīmē faktiskās ziņas, ko izziņas izdarītājam, prokuroram vai tiesai mutvārdiem sniedz persona, kas aicināta un tiek nopratināta kā liecinieks. Liecinieka liecības ir arī faktiskās ziņas, kas ietilpst nopratināšanas protokolā, un arī pats protokols kā pierādīšanas līdzeklis.
Par liecinieka liecību priekšmetu var būt jebkuri fakti, kas zināmi lieciniekam, ja tiem ir nozīme krimināllietā. Šādu faktu apjoms var būt ļoti plašs, tie var attiekties uz jebkuru lietā noskaidrojamo apstākli. Liecinieku var pratināt ne vien par faktiem, kas jāizzina, lai noskaidrotu noziedzīgu nodarījumu un tā izdarītāja vainu, bet arī par blakus apstākļiem, piemēram, par apstākļiem, kas sekmēja noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai arī, kas kavēja tā izdarīšanu. No liecinieka liecībām var izzināt apsūdzētā, aizdomās turētā un cietušā personības raksturojumu, viņu savstarpējās attiecības; ar liecinieka liecībām var pārbaudīt pierādījumu faktu savstarpējo sakaru, kontrolēt citu pierādījumu ticamību.3 Visbeidzot lieciniekam var tikt uzdots jautājums, kas vērsts uz to, lai noskaidrotu, cik pareizi viņš ir spējis uztvert apstākļus.

…