Referāts
Uzņēmējdarbība un tiesības
Tiesības
Līdzmantinieku savstarpējās attiecības un mantojuma dalīšanaNr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Līdzmantinieki un to savstarpējās attiecības | 5 |
1.1 | Likumisko mantinieku šķiras | 5 |
1.2 | Neatraidāmo mantinieku loks | 7 |
1.3 | Kopīpašuma tiesības | 9 |
2. | Mantojuma dalīšana | 11 |
2.1 | Mantojuma dalīšanas kārtība | 11 |
2.2 | Persona, kas var prasīt mantojuma dalīšanu | 12 |
2.3 | Dalāmā manta | 14 |
2.4 | Ārpus pilsētas administratīvām robežām esošas lauksaimnieciska rakstura zemes dalīšana | 16 |
3. | Dalījuma sekas | 19 |
4. | Mantojuma dalīšanas kārtība dažās kontinentālās Eiropas valstīs | 20 |
Nobeigums | 25 | |
Izmantotas literatūras saraksts | 28 | |
Pielikums | 29 |
Laika gaitā cilvēki ir veidojuši un attīstījuši noteikumus, pēc kuriem ir dzīvojuši, kā arī šos noteikumus ir nodevuši tālāk nākamajām paaudzēm gan principu, gan tradīciju veidolā. Ar laiku tie radīja atspoguļojumu vispārsaistošos priekšrakstos, kurus to dažādās izpausmēs cilvēki iekļāva arī normatīvos aktos, kas ieguva likumīgu spēku un pienākumu tos ievērot.
Mantojuma tiesības ir tās tiesības, kas saistās ar mantas likteņa tālāko noteikšanu pēc tās īpašnieka nāves. Mantojuma pāreju regulē mantojuma tiesības, un tās pastāv kopš senatnes. Mantojuma tiesības ir cieši saistītas ar lietu tiesībām, jo pēc cilvēka nāves viņa īpašums ir tas, kas nonāk mantinieka īpašumā. Mantojuma tiesības ir saistītas arī ar ģimenes tiesību normām, jo mantinieki parasti ir mirušā tuvinieki un citi radinieki, ar saistību tiesībām, jo uz mantinieku pāriet daudzas mantojuma atstājēja saistības, arī ar citām tiesību normām. Katra persona savas dzīves laikā ir ieguvusi ar savu darbu, pūlēm un prātu personīgo īpašumu, tāpēc ikviens vēlas, lai šis īpašums pēc nāves tiktu nodots šīs mantas cienīgai personai, kas to varētu lietderīgi izmantot savām vajadzībām, kā arī to pavairojot, atstāt turpmāko materiālo pamata balstu saviem pēcnācējiem un tuviniekiem. Bieži vien mantojuma atstājēja manta savas vērtības ziņā, var pat vairākkārtēji pārsniegt potenciālā mantinieka mantu, kas tikusi krāta visa viņa mūža garumā. Ja mantojuma atstājējam ir tikai viens mantinieks, tas reti, kad rada konfliktus vai nesaprašanos, tomēr dzīves pieredze un situācijas liecina pretējo.
Reti kurš vēlas brīvprātīgi atteikties no viņam, pilnīgi par velti, piekritušās mantas vai cita rakstura vērtības, un bieži vien, par šādu piekritumu notiek pat savstarpējas cīņas.…
Laika gaitā cilvēki ir veidojuši un attīstījuši noteikumus, pēc kuriem ir dzīvojuši, kā arī šos noteikumus ir nodevuši tālāk nākamajām paaudzēm gan principu, gan tradīciju veidolā. Ar laiku tie radīja atspoguļojumu vispārsaistošos priekšrakstos, kurus to dažādās izpausmēs cilvēki iekļāva arī normatīvos aktos, kas ieguva likumīgu spēku un pienākumu tos ievērot. Mantojuma tiesības ir tās tiesības, kas saistās ar mantas likteņa tālāko noteikšanu pēc tās īpašnieka nāves. Mantojuma pāreju regulē mantojuma tiesības, un tās pastāv kopš senatnes. Mantojuma tiesības ir cieši saistītas ar lietu tiesībām, jo pēc cilvēka nāves viņa īpašums ir tas, kas nonāk mantinieka īpašumā. Mantojuma tiesības ir saistītas arī ar ģimenes tiesību normām, jo mantinieki parasti ir mirušā tuvinieki un citi radinieki, ar saistību tiesībām, jo uz mantinieku pāriet daudzas mantojuma atstājēja saistības, arī ar citām tiesību normām. Katra persona savas dzīves laikā ir ieguvusi ar savu darbu, pūlēm un prātu personīgo īpašumu, tāpēc ikviens vēlas, lai šis īpašums pēc nāves tiktu nodots šīs mantas cienīgai personai, kas to varētu lietderīgi izmantot savām vajadzībām, kā arī to pavairojot, atstāt turpmāko materiālo pamata balstu saviem pēcnācējiem un tuviniekiem. Šī darba mērķis ir izpētīt situācijas, kad uz vienu mantojumu ir pieteikušies vairāki mantinieki jeb līdzmantinieki. Izpētīt kā notiek mantojuma dalīšana pēc radniecības pakāpēm, kādas tiesības pastāv neatraidāmiem mantiniekiem, ja tie nav iekļauti testamentā. Kā notiek kopīpašuma valdīšana starp vairākām personām, un kādas ir to tiesības un pienākumi. Darba galvenais uzdevums ir apskatīt tēmu atbilstoši sadaļu nosaukumiem, spēt tajās pēc iespējas detalizētāk izklāstīt un izanalizēt attiecīgo tēmu, vadoties pēc pieejamās informācijas pieejamajā literatūras klāstā un citos nozīmīgos informācijas avotos. Padziļināti izpētīt Latvijas Republikas Civillikuma otro daļu- Mantojuma tiesības, kuras tieši skar līdzmantinieku tēmu, mantas dalīšanu, sekas, kuras var rasties pēc tam. Salīdzināt citu valstu pieredzi mantojuma dalīšanā. Darba galvenais objekts- līdzmantinieki un mantojuma dalīšana. Lai sasniegtu šo mērķi, tiks izmantotas vairāku autoru sastādītās grāmatas, Civillikuma otrā daļa, Notariāta likums, daži internetā pieejamie raksti. Galvenās metodes, kas tiks izmantotas šī darba izveidē un palīdzēs panākt nostādītos mērķus, būs analīze un salīdzināšana.
- Līdzmantinieku savstarpējās attiecības un mantojuma dalīšana
- Mantojuma jēdziens, atklāšanās un pieņemšana
- Tiesiskā apziņa un tās loma tiesiskās attiecībās
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Morāles un tiesību savstarpējās attiecības
Referāts augstskolai9
-
Laulībā un ārlaulībā dzimušo bērnu civiltiesiskā statusa noteikšana un tiesības
Referāts augstskolai24
-
Diplomātiskās attiecības
Referāts augstskolai24
Novērtēts! -
Laulāto mantiskās attiecības
Referāts augstskolai29
-
Baznīcas un valsts savstarpējās attiecības
Referāts augstskolai14
Novērtēts!