Darījumi ir darbības, fizisku vai juridisku personu gribas akti, kas vērsti uz noteikta mērķa sasniegšanu. Ar to darījumi atšķiras no notikumiem, kas kā civilo tiesību un pienākumu rašanās pamati nav atkarīgi no attiecīgās cilvēciskās attiecības dalībnieku gribas1.
Savā kursa darbā es centīšos izskaidrot tiesiska darījuma un tā dalībnieku, jeb līdzēju, vienošanās būtību un nepieciešamību, gan no tiesiskās puses, gan cilvēcīgajiem aspektiem, izanalizēt manā rīcībā nonākušos materiālus par nespēju panākt vienošanos starp līdzējiem, kā arī izmantojot zvērināta advokāta A.Grūtupa tiesu praksi ilustrēt līdzēju vienošanās nozīmi sadzīvē.
Par kursa darba informācijas avotiem esmu izvēlējusies literatūru, kas attēlo līdzēju vienošanās, gribas un tiesiskā darījuma tiesiskos aspektus dažādos laika posmos - gan pirmās neatkarīgās Latvijas Republikas laikā, gan padomju laikā, gan pēc neatkarības atjaunošanas.
Tiesisks darījums, saskaņā ar Civillikumu ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai jāizdara par labu otrai zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Parasti tiesisks darījums izpaužas līguma veidā, un tas ir saistības, pēc kurām vienai pusei ir pienākums nodot lietu, veikt darbu vai pakalpojumu, bet otrai pusei – samaksāt nolīgto cenu. Katrai pusei attiecīgi ir tiesības prasīt no otras pienākumu izpildi.
Vienkāršā valodā runājot, viens kaut ko (mantu, iespēju, lietojumu, turējumu u.t.t.) pārdod, bet otrs to pērkot maksā (naudā, mantā, pateicībā u.t.t). Tātad līdzējiem ir nepieciešams vienoties par preci un cenu.
Zinātniskā valodā runājot, lai līgumu varētu uzskatīt par noslēgtu, pusēm jāpanāk vienošanās par visiem būtiskiem līguma noteikumiem. Civillikumā nav speciāli norādīti būtiskie punkti, kas par tādiem atzīti pēc likuma. Būtisks darījumā ir viss tas, kas nepieciešams tā jēdzienam jeb izpratnei, un bez kā nodomātais darījums nav iespējams. Kad puses ir vienojušās par viņām būtisko, jāvienojas arī par tādiem noteikumiem, kas pēc līguma definīcijas parāda līguma dabu un tāpēc ir vajadzīgi attiecīgajam līguma veidam. Citiem vārdiem sakot, līguma galvenie noteikumi parasti tiek papildināti ar dažādiem precizējošiem un papildinošiem noteikumiem. Piemēram, kad puses ir noskaidrojušas, kas būs pirkuma – pārdevuma objekts un tā cena, no šīs vienošanās dabiski izriet, ka jāvienojas arī par maksāšanas kārtību.…
