Lidojums uz Mēnesi 1969.gadā. Versijas un hipotēzes

Ievads
„Hjūstona, šeit Miera bāze. Ērglis ir nolaidies,” teica Nils Ārmstrongs. Ar šiem vārdiem 1969.gada 21. jūlijā pasaule uzzināja, ka uz Mēness ir nolaidies kosmosa kuģis Apollo 11. Aptuveni septiņas stundas vēlāk Ārmstrongs izkāpa uz Mēness virsmas Miera jūrā, sakot savus slavenos vārdus: „Šis ir viens maz solis cilvēkam, bet milzīgs lēciens cilvēcei.”
Ārmstrongs bija pirmais cilvēks no divpadsmit amerikāņu astronautiem, kas jebkad bijuši uz Mēness. Tomēr daudzi apstrīd, ka kāds cilvēks uz Mēness vispār ir bijis, apgalvojot, Amerika to visu ir safabricējusi. Tiek pētītas un apstīdētas fotogrāfijas un videoieraksti no 1969. gada lidojuma, izmantoti dažādi zinātniski fakti un pieņēmumi, lai pierādītu, ka uz Mēness vēl neviens cilvēks nav spēris savu kāju. Tomēr visus šos faktus, kas apšauba lidojumu uz Mēnesi, atspēko gan NASA zinātnieki, gan eksperti, kas nestrādā NASA labā.
Doma par viltojumu pēkšņi radās 2001. gada 15. februārī, kad Fox televīzija ASV pārraidīja filmu „Sazvērestības teorija: Vai mēs nolaidāmies uz Mēness?”. Šova nagla bija tēze, ka NASA tehnoloģijas 20. gs. sešdesmitajos gados nebija sasniegušas tik augstu līmeni, lai nogādātu cilvēku uz Mēness, un, tā kā tik tuvu bija pienācis prezidenta Kenedija politiski nozīmīgais termiņš, visa misija tikusi safabricēta kinostudijā.
…