Līderisms ir dinamisks divpusējs process starp cilvēkiem kas iekļauj sevī varas izmantošanu. Ar līderismu saprot indivīda ietekmi uz grupas uzvedību, neizmantojot piespiešanas metodes. Līderisms ir sekotāju darbības ietekmēšana ar noteikta mērķa sasniegšanai.
Katrā grupā ir savs līderis. Līderis dod grupai enerģiju vēlmju īstenošanā, dod jēgu tās virzībā, izstrādā jaunā apguves stratēģiju, nosaka darba un attiecību stilu, uzņemas atbildību par iespējamām kļūdām un pārrēķināšanos. Ne vienmēr līderis ir formālais grupas vadītājs, dažkārt par līderi kļūst padotais, kuram var nebūt zināšanu vadībā, bet kurš ir autoritāte, spēj iniciēt un vadīt izmaiņas, kā arī pārliecināt cilvēkus pieņemt viņa lēmumus. Līderis vienlaicīgi ir arī vadītājs un viņam ir jānodarbojas ar citu cilvēku vadīšanu. Uzticību līderim nosaka viņa cilvēciskās īpašības, autoritāte, atbildība pret darbu un cilvēkiem. Līderim jābūt apveltītam ar globālu skatījumu, jāprot novērtēt riskus un analizēt iespējamās sekas, tikt galā ar krīzes situācijām un atzīt kļūdas. Organizācijas sekmīga darbošanās nav iespējama bez efektīvas varas sistēmas funkcionēšanas. Klasiskais varas definējums raksturo varu kā spēju ietekmēt cilvēku uzvedību. Organizācijas līderis, izmantojot varas pilnvaras, spēj uzturēt organizācijas veselumu un vienotību, virzoties uz kopīgu mērķi.
Eksistē vairākas konceptuālas pieejas, kas skaidro varas fenomenu ar dažādiem procesiem un parādībām.
Biheiviorisms aplūko varu, kā īpašu sociālu lomu uzvedību.
Strukturālisms to traktē kā vienu no organizācijas struktūrvienību attiecību paveidu.
Instrumentālā koncepcija redz varu kā spējas un iespējas izmantot noteiktus līdzekļus izvirzītā mērķa sasniegšanai.
Funkcionālā pieeja varu apskata kā saskaņošanas, realizācijas un kopējo mērķu un interešu sasniegšanas funkciju organizācijas iekšienē.
Gribas koncepcijai raksturīga varas definēšana kā spējas realizēt savu gribu kopējā darbībā ar reālu vai potenciālu dalībnieku pretošanos.
Parasti organizācijās izšķir piecus varas veidus:
1.Formālā vara – To nosaka vadītāja ieņemamais amats. Šajā gadījumā padotie pakļaujas vadītājam ņemot vērā viņa ieņemamo amatu neatkarīgi no attieksmes pret to. Formālo varu var izmantot kā diktātu vai arī kā līdzekli kopdarbības veidošanai.
2.Atalgojuma vara – Šīs varas veida pamatā ir darbinieku atkarība no darba samaksas. Vadītāja iedarbība balstās uz solījumiem paaugstināt amatā vai darba algas palielināšanu. Jārēķinās, ka ne vienmēr organizācijas materiālās iespējas tam atbilst. …
