Pasaule 21. gadsimtu ir sagaidījusi ar informācijas laikmeta dinamisku attīstību, biotehnoloģijas atklājumiem, aizvien pieaugošo atkarību no kompjūtertehnoloģijām, multinacionālo korporāciju skaita palielināšanos un citiem noteikumiem, kas mūsdienās nenovēršami ietekmē ikviena cilvēka dzīvi. Faktiski var runāt par cilvēcisko attiecību revolūciju. Aukstā kara beigas darījumu vidi padarījušas daudz aktīvāku. Konkurences horizonti ir paplašinājušies līdz globāliem mērogiem un tās intensitāte turpina tikai pastiprināties. Lai nākotnē organizācijas – gan biznesā, gan valdībā, gan citās cilvēku darbības sfērās - spētu sekmīgi attīstīties un pastāvēt, jau tagad jādomā par pašreizējo darba kultūru, tās nepilnībām, trūkumiem un iespējamiem risinājumiem. Darbiniekiem jāspēj „domāt ātrāk, strādāt prasmīgāk, sapņot pārdrošāk un daudzos un dažādos veidos nonākt savstarpējās attiecībās” (Deils Kārnegijs). Un pats būtiskākais, kas nepieciešams šīm izmaiņām ir vadītājs. Vadītājs, kurš ir spējīgs pielāgoties dažādām izmaiņām, vadītājs, kurš spēj darbiniekos atrast talantus un iedvest degsmi strādāt. Vadītājs, kurš spēj būt līderis.
Kursa darba mērķis ir, pamatojoties uz teorijā sniegtajām atziņām par līderības fenomenu, noskaidrot vadītāja un līdera īpašību un funkciju atšķirības, to ietekmi uz grupu un psiholoģiskajiem procesiem tajā, un, pamatojoties uz autora veikto sociometrisko pētījumu, izstrādāt priekšlikumus konkrētās situācijas risināšanai, kā arī analogu situāciju iespējamajiem risinājumiem organizācijās. Lai sasniegtu nosprausto mērķi, tika noteikti šādi uzdevumi:
- izpētīt un analizēt vadītāja un līdera nozīmi vadīšanas procesā;
- noteikt līderi raksturojošās pazīmes;
- salīdzināt vadītāja un līdera pazīmju kopumus,
- aplūkot un raksturot līderību raksturojošās teorijas;
- veikt sociometrisko pētījumu.
Darbā izmantota literatūra gan latviešu, gan angļu valodā, kā arī informācija no vairākiem interneta resurspunktiem. Kursa darba trešo – praktisko daļu veido sociometrisks pētījums, kas veikts studentu grupā. Darbā lietotas šādas pētniecības metodes:
- salīdzināšana (piem., atšķirību noteikšana starp vadītāju un līderi);
- faktoru analīze (piem., vadītāja īpašību nozīme vadīšanas procesā);
- referatīvā jeb grāmatu analīze;
- socometriskās izpētes metode (lai noteiktu psiholoģisko mikroklimatu grupā).
Veiktais sociometriskais pētījums pierādīja, ka sociometrijas metode ir efektīvs paņēmiens grupu procesu analīzē, jo pēc objektīviem kritērijiem vadītājs spēj novērtēt situāciju grupā un salīdzināt to ar savu subjektīvo viedokli.…
