Referāts
Humanitārās zinātnes
Psiholoģija
Līderība, līdera un vadītāja salīdzinājums sociāli-psihol...-
Līderība, līdera un vadītāja salīdzinājums sociāli-psiholoģiskā un profesionāli funkcionālā aspektā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 4 | |
1. | LĪDERA UN LĪDERĪBAS SKAIDROJUMS | 4 |
1.1. | Līdera definīcijas un to skaidrojums | 4 |
1.2. | Līderība un līderības teorijas | 8 |
1.2.1. | Personību iezīmju pieeja | 13 |
1.2.2. | Kurta Levina līderības stilu teorija | 16 |
1.2.3. | Biheiviorālās līderības teorijas | 21 |
1.2.4. | Iespējamību teorijas | 23 |
1.3. | Līdera funkcijas | 27 |
1.4. | Kā kļūt par līderi | 29 |
2. | VADĪTĀJS | 32 |
2.2. | Vdītāja personība | 32 |
2.1. | Termina „VADĪTĀJS” skaidrojums | 33 |
3. | PROFESIOGRĀFIJA, PROFESIOGRAMMA, PSIHOGRAMMA | 36 |
3.1. | Profesiogrāfija | 36 |
3.1.1. | Darba rakstūriezīmes nepieciešamas profesiogrāfijas sastādīšanai | 36 |
3.1.2. | Profesiogrāfijas pamatprincipi | 37 |
3.1.3. | Profesiogrāfijas pamatmetodes | 37 |
3.2. | Profesiogramma | 38 |
3.2.1. | Profesiogrammas sadalījums | 38 |
3.2.2. | Vadītāja profesiogramma | 39 |
3.2.3. | Vadītāja personības profesiogramma | 41 |
3.2.4. | Līdera profesiogramma | 42 |
3.3. | Psihogramma | 44 |
3.4. | Psihes kvalitāte | 45 |
4. | LĪDERIS UN VADĪTĀJS - KOPĪGAIS UN ATŠĶIRĪGAIS | 47 |
4.1. | Galvenās Atšķirības | 47 |
4.2. | Līdera un vadītāja loma | 51 |
4.2.1. | Vadītājam ir padotie, līderīm sekotāji | 52 |
4.3. | Formālais un neformālais līderis | 53 |
4.4. | Līderība, vadība, vara | 55 |
Izmantotās literatūras saraksts | 57 | |
PIELIKUMI | 60 |
Gan vadība, gan līderība kalpo par koordinēšanas līdzekli attiecībās starp sociālas grupas locekliem, kā arī abi fenomēni realizē sociālās iespaidošanas procesu grupā, un, gan vadītājam, gan līderīm piemīt subordinācijas moments starppersonu attiecībās. Ne reti gadās, ne tikai šo fenomēnu saplūdūms, bet arī to pārplūdūms vienam otrā, līderība pāriet vadībā, un vadība – līderībā.
4.4. Līderība, vadība, vara
Jebkura līderība ir grupas parādība, tā nevar eksistēt līderis – vientuļnieks, līderis – pats par sevi, bez saistēm ar saviem sekotājiem. Tikai vedamo cilvēku esamība var padarīt indivīdu par līderi. Par galveno īpašību attiecībās starp līderi un tā sekotājiem ir tas, ka tās ir varas attiecības. Nevisas varas attiecības ir saistītas ar līderības attiecībām, bet par galvenā līderības iezīme ir vara. Kad vienam cilvēkam ir iespēja pavēlēt kaut ko citām cilvēkam, un tas visiespējamāk izpildīs šo pavēli – mēs runājam par to, ka pirmajām ir vara pat citiem. Vara – tā nav darbība, bet drīzāk – iespēja darboties.
“Vara ir potenciāla iespēja ietekmēt uzvedību, mainīt notikumu gaitu, pārvarēt pretestību un panākt, lai cilvēki darītu to, ko citos apstākļos viņi nedarītu.”
Džefrijs Fefers (1992)
Lai gan vārdi “vara”, “autoritāte” un “ietekme” ir savstarpēji cieši saistīti jēdzieni un reizēm tiek lietoti kā sinonīmi, starp tiem tomēr ir atšķirības. Vara ir iespēja manipulēt ar citiem vai mainīt viņu uzvedību, taču autoritāte ir varas avots un padara to likumīgu, t. i., dod tiesības manipulēt ar citiem. Varai nekādu tiesību nevajag.
Vadības procesa īstenošanas instruments ir vara, kā formāla, ar kuru vadītājs ir apveltīts sākotnēji, tā arī neformāla, kuru viņš iekaro pats, izmantojot savas personīgās iemaņas, zināšanas, prasmes un pieredzi. Vara tiek īstenota viena (vai vairāku) cilvēka iespējā ietekmēt cita cilvēka (vai cilvēku) uzvedību.
Pēc iespaidošanas iespējam ietekmi var sadalīt administratīvajās, ekonomiskajās un sociāli – psiholoģiskajās metodēs :
Administratīvās – īstenojās ar to, ka vadītājs izmanto savas tiesiskās pilnvaras lai iespaidot savus padotos. Šīs iedarbības iespējas ir tiesiskās sankcijas.
Ekonomiskā - ir padoto materjālās motivācijas varianti. Iedarbības iespēja – nauda, vai atlīdzība tās ekvivalentā.
Sociāli-psiholoģiskā – iekļauj sevī personības ietekmēšanas paņēmienus ar grupas normu, vērtību orientēšanas un personīgās autoritātes palīdzību. Iedarbības iespējas - pārleicināšana.
Līderis, lai „iekarotu varu” grupā, izmanto tās pašas ietekmes formas (izņemot tiešās pilnvaras) :
vara, balstīta uz piespiešanas;
vara, balstīta uz atlīdzības;
vara, balstīta uz tradīcijas;
piemēra vara;
eksperta vara (ticība līdera zināšanu vērtībai);
vara caur piedalīšanos (vadāmo piesaistīšana vadībai);
Katram no šo ietekmes formu izmantošanas veidiem, protams, jāatbilst konkrētai situācijai, grupas sastāvam, paša līdera sociāliem parametriem.
Ietekmēšanas veidu izvēli līderis izdara pamatojoties uz konkrētas situācijas apstākļiem.
Apkopojot pārdomas par jautājumiem apskatītiem šajā darbā, var izdarīt svarīgus secinājumus, ka, pirmkārt, gan līderīm, gan vadītājam piemīt ļoti līdzīgas iezīmes un raksturīpašības, un pat to funkcijas un darbība ir ļoti cieši saistīti, bet, otrkārt, ir svarīgi likt uzsvaru uz to, ka starp līderi un vadītāju galvenās atšķirības jāmeklē nevis tieši kaut kādās iezīmēs vai īpašībās, bet to pielietojumā. Jo pat vienas un tās pašas rakstūrīpašības var izpausties dažādos veidos, un, piemērām, mērķtiecīgums var būt pielietots situācijā kad vadītājs ved savus padotos uz noteikto mērķi, noteiktā virzienā un ar noteiktiem līdzekļiem, pielietojot vel vienu īpašību - daļrunību to mudināšanai.
Turpretīm, līderis ved sekotājus sev pa priekšu, visos vēlamos virzienos, daļrunībā iedvesmojot tos sasniegt mērķus - jebkādus, lai tikai sasniegt, un gūt no tā baudu.
…
Lielākajai daļai uzņēmumu ir vīzija, misija, mērķi un uzdevumi, kas jāsasniedz. Parasti vadības komanda vai vadītājs pulcina ap sevi cilvēkus, kuru motivācija, zināšanas un pieredze atbilst izvirzītajām prasībām, lai sasniegtu uzņēmuma mērķus. Vadītājs sagaida efektīvu mērķu izpildi, peļņu, ko nodrošinātu sekmīgs komandas darbs. Tomēr kāpēc uzņēmumiem bieži neizdodas sasniegt izvirzīto mērķi? Mūsdienās līderība saistīta ar to, ka tā ir sociāla parādība grupā. Svarīgi izprast, vai grupa strādā kā komanda vai darbu grupā varam raksturot kā sadarbību. Lai izprastu, kādi aspekti nosaka līderības esamību, jāpēta konkrētā cilvēku grupa. Ko un kā pētīt? Kā saprast, vai grupā ir līderība? Ko tā dod? Un visbeidzot — kā to attīstīt? Runājot par līderību, svarīgi aspekti ir uzticība, sadarbība grupā, kā arī attiecības starp līderi un sekotājiem, vadītāju un padotiem. Jebkurā grupā ir cilvēks, kurš nodrošina un seko, lai grupas potenciāls tiktu izmantots pēc iespējas efektīvāk. Labs līderis ir tikai tas, kas spēj būt arī labs sekotājs. Līderība ir saistīta ar varu un kontroli, tādējādi tā var radīt daudz emociju grupās (tiek runāts par uzticību). Līderība ir sociāls fenomens, kas izpaužas grupās. Citiem vārdiem sakot, ja strādājot grupa rada, atļauj un saglabā spēju radīt atmosfēru, kurā katrs grupas dalībnieks noteiktā laikā un vietā var būt gan galvenais līderis, gan sekotājs, un tas notiek pietiekami atklāti un apzināti, tad varam teikt, ka grupā ir līderība. Kā to noteikt un atšķir no vadības, un, vai to vajadzētu darīt un kāpēc? Kas varētu būt līdera un vadītāja kopīgais un atšķirīgais, un kā lietderīgāk un veiksmīgāk pielietot to īpašības sociālā vidē kopumā un atsevišķi grupu teoriju griezumā.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
- Līderība
- Līderība, līdera un vadītāja salīdzinājums sociāli-psiholoģiskā un profesionāli funkcionālā aspektā
- Vadītāja personības raksturojums
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Līderība
Referāts augstskolai7
-
Vadītāja personības raksturojums
Referāts augstskolai5
-
Vadības stili un X vadītāja analīze
Referāts augstskolai10
-
Abrahama Maslova un Beresa Frederika Skinera personības teoriju salīdzinājums
Referāts augstskolai5
Novērtēts! -
Vadītāja "X" analīze
Referāts augstskolai8