Interesanti fakti par lībiešu valodu un ne tikai...
Pēdējais Vidzemes lībietis Mārcis Sārums miris 1859. gada 19. jūlijā
Pēc 1160. gada Latvijas teritorijā ieradās vācu mūks Meinhards, kurš pamazām iemācījies lībiešu valodu un nolēmis lībiešiem sludināt Ticības mācību.
Lībiešu upuralas, kuras atrodas Limbažu raj. Svētupes labajā krastā no 14. – 19.gs. bija pagāniskas lībiešu kulta alas, kuru iekštelpās atrastas 628 monētas un 35 senlietas, kā arī uz alu sienām atklāti iegriezti uzraksti un zīmes, no kurām vecākais datētais uzraksts ir no 1664.gada.
Valsts valodas likumā apstiprināts, ka valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību
2005. gadā tika izdota Zojas Sīles izveidotā lībiešu ābece.
Secinājumi.
Manuprāt, cilvēki mūsdienu sabiedrībā ir pārāk aizņemti ar materiālajām vērtībām un niecīgām sadzīves problēmām, tādējādi neatlicinot laiku savas izcelsmes izpētīšanai un apzināšanai. No tā cieš arī lībiešu valoda, reti kurš mūsdienās sevi uzskata par lībieti un šai tautai piederīgu, bet īstenībā lielai daļai latviešu senči ir bijuši lībieši, jautājums ir tikai, kā to uztveram mēs.
Pateicoties tam, ka lībiešu literārā rakstība izveidojās tikai 19.gs otrajā pusē ir saglabājusies maz informācijas par lībiešu mitoloģiju, literatūru – teikas, pasakas, nostāsti utt.
Lai gan ir cilvēki, kas cenšas saglabāt šo kultūru un valodu, gan labi zināmie valodas entuziasti, gan arī rotkaļi Straupes, kas veido lībiešu rotām autentiskus atdarinājumus, gan dažādi ansambļi, kas dzied dziesmas lībiešu valodā.
Valodniekiem interesants pētīšanas objekts varētu būt lībiskais dialekts, jo šeit ir novērojama divu neradniecīgu valodu krustošanās, kur latviešu valoda ir guvusi virsroku un attīstījusies tālāk.
…
