Secinājumi
1. Kamēr vēsture piemin lībiešus, viņi Latvijas teritorijā nav bijuši lielā skaitā, viņi dzīvojuši dažādās vietās, viņiem nav bijis izveidots savs valstiskais veidojums, kas būtu pastāvējis ilgāku laiku.
2. Lībiešu vidē pilnībā ir notikusi valodas nomaiņa - lībiešu valodas vietā ir nākusi latviešu valoda.
3. Lībiešu valodai ir trīs līmeņu mācību programma, kad palīdz pilveidot lībiešu valodas pilvērtīgu apgūšanas prasmi attiecīgos līmeņos.
4. Valoda ir bijusi un paliks būtiskākā nacionālās piederības pazīme: ja nav valodas, nav arī nacionalitātes. Tik ilgi, kamēr ir kaut viens lībiešu valodā runājošais, pētījumiem lībiešu valodas un kultūras jomā jāturpinās.
5. Būtībā lībiešu valodas atjaunošana un pat saglabāšana pašlaik nav iespējama bez valodas prestiža mākslīgas paaugstināšanas ar morāliem vai ekonomiskiem instrumentiem un elementāra valodas lietojuma nodrošināšanas.
6. Programma „Lībieši Latvijā 2008. - 2012. gads – kura mērķis ir noteikt valsts politiku lībiešu (līvu) etnosa, tā valodas un kultūras ilgtspējīgai saglabāšanai un tālāk nodošanai. Programma ar tālāku skatījumu, un nacionalitātes saglabāšanu.
…