Lībieši, tāpat kā latvieši, ir Latvijas pamatiedzīvotāji. Tiem ir sava valoda, kultūra un vēsturiskā teorija. Pastāv uzskats, ka viņu senie priekšteči mituši Latvijas teritorijā pirms baltu cilšu ienākšanas. Ir dažādi pētījumi, bet vēl arvien speciālistu vidū nav īstas viensprātības par to, vai lībiešu priekšteči ir ieceļotāji vai arī lībieši kā tauta veidojusies vēsturiskos procesos tur, kur viņus konstatē rakstu avoti un viņu apdzīvoto teritoriju iezīmē 11-13. gadsimta arheoloģiskie pieminekļi.
Par to, ka lībieši dzīvojuši Latvijas teritorijā liecina arī lībiešu cilmes vietvārdi, piemēram, Ainaži, Ādaži, Ikšķile, Matkule, Priekule, Tārgale un citi, kā arī upju un ezeru nosaukumi- Aģe, Irve, Jugla, Korģe, Salaca, Lilastes ezers, Usmas ezers un daudzi citi.
Lībiešiem mūsdienās ir ļoti jānopūlas, lai saglabātu savu valodu, jo vien pārdesmit cilvēki runā lībiešu valodā. Notiek latviešu un lībiešu tautu saplūšana, virsroku, protams, ka ņēma latvieši, jo bija skaitliskajā vairākumā. Mazo tautu izzušana ir viena no pasaules nenovēršamajām likumsakarībām, un lībieši nav izņēmums. Tomēr mūsdienās arvien vairāk cilvēku sāk interesēties par to, kas tad īsti ir lībieši- iedzīvotāji, kuri ilgus gadus apdzīvojuši jūras krastu.
Lībiešu tauta ir piedzīvojusi krustnešu iekarojumus 12. un 13. gadsimtā, to skāra arī poļu, krievu, zviedru, sakšu, franču karaspēki.
Lai arī maza tauta, lībieši ir spējuši panākt daudz ko, lai par viņu eksistenci neviens nešaubītos. Lībieši ir atjaunojuši savu Līvu savienību, kas rūpējas par to, lai tiktu saglabāts lībiešu kultūras mantojums. Tāpat tiek organizēti pasākumi, kas sniedz arī jaunākai paaudzei informāciju par Latvijas pamatiedzīvotāju tautu.
Lībiešu valoda ir ''pielikusi savu roku'' arī latviešu valodas veidošanā. Par to liecina daudzi aizguvumi. Latvijā pastāv 3 latviešu valodas dialekti un viens no tiem ir lībiskais dialekts. Lībiskajā dialektā runā novados, kur dzīvojuši lībieši. …
