Liberālisma un tā izcelšanās
Kā norādījis pētnieks Moriss Kranstons (Maurice Cranston) „liberālis ir cilvēks, kurš tic brīvībai” Divos dažādos veidos liberāļi uzskata brīvības primaritāti kā politisko vērtību. Jau tradicionāli liberālā ideoloģija paredz, ka cilvēki dabiskā veidā ir brīvi, jeb „ideālas brīvības stāvoklī un plāno savu rīcību kā tie vēlas, nepaļaujoties un citu cilvēku gribu” Arī klasiskais liberālisms teorētiķis Mills ir norādījis, ka „Argumenti ir jāmeklē tiem, kuri vēlas brīvības ierobežošanu. A apriori pieņēmums atbalsta brīvību”
Tādejādi liberālisma tradīcijā galvenais jautājums ir par to kādā veidā ir attaisnojama centrālās varas veidošana.
Par klasiskā liberālisma devīzi kļuva Lielās Franču revolūcijas lozungs "Brīvība, vienlīdzība, brālība". Vēlāk apzinoties neierobežotās valsts varas un personas brīvības antagonismu, nāca slavenā prasība laissez faire t.i., prasība pēc valsts neiejaukšanās indivīda darīšanās.
…