Lai varētu runāt par liberālās demokrātijas iezīmēm un tās kā valsts pārvaldes formu, no sākuma, ir jāapskata, kas ir demokrātija.
Jēdziens demokrātija nāk no grieķu vārda „demos” , kas nozīmē „tauta”. Demokrātiskās valstīt tieši tautai tiek piešķirta suverēna vara pār likumdevēju un izpildvaru.
Demokrātijas jēdzienu tulko dažādi. Ir simts un viens skatījums, iedalījums, skaidrojums, un nav vērts tos tagad iztirzāt. Demokrātijas izpratne pamatā ir divos līmeņos:
1. Demokrātija - tautas vara jeb tautvaldība. Tas nozīmē, ka demokrātija ir tur, kur politikas process norit tautas interesēs un atbilstoši tautas izpratnei par taisnīgumu. Pat ja ir tikai viena partija, viens vadonis, bet viņš ir visas tautas mīlēts, atzīts un atbalstīts.
2. Demokrātija - politikas procesa forma, kas ietver sevī virkni nosacījumu tam, kādām jābūt attiecībām starp dažādiem politikas procesā iesaistītiem spēlētājiem (valsts vara, tās dalījums, pilsoniskā sabiedrība, indivīds utt.). Šis skaidrojums ir daudz plašāks un paredz virkni visdažādāko priekšnosacījumu, lai valsts pārvaldīšanu varētu saukt par demokrātijas politisko režīmu.
Demokrātija pati pa sevī ir viena no labākajām valsts pārvaldes formām pasaule, un liberālisms ir viena no ideoloģijām, kas ļoti labi savienojas kopā ar demokrātiju.
Mūsdienās liberālā demokrātija ir viens no terminiem, kas tiek plaši lietojams, tomēr pārāk bieži to lietojot, cilvēki neapzinās, ko tieši šis termins nozīmē.…