Tagad fiziķiem, kuri pēta matērijas uzbūvi ir manāms saspringums. Jautājumi, uz kuriem viņiem jāatbild, tiešām ir fundamentāli. Kas ir vismazākie ķieģelīši, no kuriem sastāv Visums? Kādā viedā šie ķieģelīši ar dabas spēku starpniecību mijiedarbojas? Un kā vielas un fundamentālo mijiedarbību saspēle ir radījusi galaktiku miriādes bezgalīgajā Visumā, kurš pirms nepilniem 14 miljardiem gadu bija mazāks par atoma kodolu?
Pēdējos gadu desmitos zinātnieki guvuši dziļāku ieskatu Visuma uzbūvē, jo īpaši tas attiecas uz kosmologiem. Tagad pienākusi fiziķu kārta. Pēc gadiem ilgas gatavošanās un neatlaidīga inženieru darba ir nobruģēts ceļš jauniem atklājumiem, jo jau pēc īsa laika sāksies eksperimenti pasaules lielākajā daļiņu paātrinātājā Eiropas kodolfizikas centrā CERN(The European Organization for Nuclear Research) Ženēvā. Jaunajai, milzīgajai ierīcei dots nosaukums Large Hadron Collider(Lielais hadronu paātrinātājs), jeb saīsinājumā LHC.
LHC ir gigantisks zinātnisks instruments, kur tas aptver robežu starp Šveici un Franciju vidēji 100 m dziļumā zem zemes virsmas. Tas ir gigantisks daļiņu paātrinātājs hadronu (protonu un smago jonu) paātrināšanai, un ļaus fiziķiem spert lielu soli pagaidām eksperimentāli neizpētītā jomā, kurā noteikti tiks veikti jauni atklājumi, kas noteiks fizikas kursu uz turpmākajiem gadu desmitiem. LHC ir visu laiku izcilākā iekārta, lai veiktu šādus atklājumus, tāpēc elementārdaļiņu fizikas speciālisti no visas pasaules nevar vien sagaidīt, kad parādīsies pirmie rezultāti. …