Leonardo da Vinči (1452-1519) jau savas dzīves laikā bija slavens ne tikai kā viens no talantīgākajiem gleznotājiem Itālijā, bet arī kā cilvēks, kas apveltīts ar izcilu prātu. Jau no mazotnes viņam piemita neizsīkstoša enerģija. Viņš līdz pilnībai izkopa zīmēšanas un gleznošanas tehniku ,nodevās kā dabas, tā cilvēka anatomojas studijām, pievērsās dažādu mehānismu darbības principu izpētei. Liekot lietā savas zināšanas un bagāto iztēli, mākslinieks izvirzījis vairākas ģeniālas idejas. Viens no Leonardo zīmējumiem stipri atgādina tanku, lidmašīnu, helikopteru vai vēl kādu citu mašīnu, ko izgudroja 400 gadu pēc viņa nāves.
Laikabiedri par viņu raksta: viņš bija apbrīnojami daiļš, labi noaudzis, smalks, pievilcīgu seju. Ar savu spilgto ārieni, kas iemiesoja cēlu skaistumu, viņš spēja atdot skaidrību katrai apbēdinātai dvēselei, ar vārdiem prata piespiest ikvienu spītību teikt „jā” vai „nē”.Ar savu spēku viņš apklusināja jebkuru nevaldāmu niknumu un ar labo roku salieca sienas dzelzs riņķi vai pakavu, it kā tie būtu taisīti no svina. Viņš spēja apstādināt pilnā sparā auļojošus vistrakulīgākos zirgus; viņa smalkie, gandrīz sievišķīgie pirksti kā vasku pārlieca uz pusēm zelta florīnus un dukātus.
Leonardo personībā apvienojās praktiķa un teorētiķa īpašības. Vērodams lietu ārējo veidolu, viņš gribēja izzināt arī to, kā tās darbojas un ko tās nozīmē.Leonardo interesējās par tādiem jautājumiem kā mākslas un zinātnes attiecības, skaistuma jēdziens un mākslinieka sabiedriskais stāvoklis.
Leonardo veiksmīgi izdevās pierādīt sabiedrībai, ka mākslinieks var būt ne tikai prasmīgs amatnieks, bet arī pasaules mēroga slavenība, un jau viņa dzīves laikā kolekcionāri mēroja simtiem jūdžu, lai iegūtu kaut nelielu viņa darba oriģinālu.
Leonardo bija bēdīgi slavens ar nevērīgu attieksmi pret pasūtījumu izpildi, un daudzi no viņa darbiem palika nepabeigti. Līdzko mākslinieks bija atrisinājis satura un kompozīcijas problēmas, pats gleznošanas process vinu sāka garlaikot.
Leonardo tiecās izzināt cilvēka rīcības motivāciju un tās zinātniskos cēloņus. Mūsdienu valodā izsakoties, tā bija interese par psiholoģiju, bet Leonardo runāja par „prāta kustībām”.…
