15. un 16. gadsimta zinātnes un mākslas atmodu Eiropā dēvē par renesansi – atdzimšanu. Renesanse aizsākās Itālijā un aptvēra laikposmu no 14. līdz 16. gs. Tā tiek periodizēta šādi –
1.Protorenesanse 13. gs. otrā puse - 14. gs.;
2.Agrā renesanse 15. gs. sākums un vidus;
3.Dižrenesanse 15. gs. beigas - 16. gs. 30. - 40. gadi;
4.Vēlīnā renesanse un manierisms 16. gs. 2. puse.
“16. gadsimta jeb činkvečeto sākums ir visslavenākais laikmets itāļu mākslā un viens no nozīmīgākajiem cilvēces vēsturē. Tas bija laiks, kad Itālijā darbojās Leonardo da Vinči un Mikelandželo, Rafaēls un Ticiāns, Korredžo un Džordžone, Eiropas ziemeļos – Dīrers un Holbeins, kā arī daudzi citi slaveni meistari. Var jautāt – kā tas gadījies, ka visas šīs slavenības dzimušas vienā laikā, taču atbilde nav tik viegli atrodama. Ģēniju nākšanu pasaulē nevar izskaidrot, prātīgāk par to ir priecāties.” (2;287)
Viens no šādiem ģēnijiem neapšaubāmi ir arī Leonardo da Vinči. Leonardo da Vinči (1452 - 1519) ir dižrenesanses perioda itāļu gleznotājs, tēlnieks, arhitekts, zinātnieks un inženieris. Dižrenesanses mākslas stila pamatlicējs. Leonardo da Vinči bija daudzpusīgi apdāvināts ģēnijs. Viņš veicis teorētiskos pētījumus visdažādākajās jomās: mehānikā, hidroloģijā, kartogrāfijā, ģeoloģijā, optikā, bioloģijā, fortifikācijā un mašīnu būvniecībā. Pretēji baznīcas stingram aizliegumam studējis cilvēka anatomiju.
Jau agrīnajos darbos kā "Madonna gotā" (1483) un "Madonna Lita" (1470 - 1490) un citos Leonardo da Vinči pierādīja sevi kā izcilu meistaru. Viens no izcilākajiem Leonardo da Vinči darbiem ir Milānas perioda monumentālā freska "Svētais vakarēdiens" klostera "Santa Maria delle Grazie" ēdamzālē (1495 - 1497). Sižetiski tajā ir attēlota Kristus un viņa mācekļu pēdējās vakariņas. Pati noslēpumainākā un slavenākā Leonardo da Vinči glezna ir portreta šedevrs "Mona Liza" ("Džokonda"; 1503 - 1506). Šis darbs saistīts ar leģendām, piemēram, stāsta, ka Monas Lizas portretā Leonardo da Vinči attēlojis pats sevi.
…
