Krājums „ Pēcjāņi” iznāca 1983. gadā, un šo krājumu iespējams uztvert kā dzejnieka poētikas un filozofiskās domas vistīrāko izpausmi. Šī grāmata paplašinot dzejas tematiku, jūtu un pārdomu motīvus, koncentrētāk izgaismo dzejnieka pasaules uztveri. Krājumam raksturīgas jaunas iezīmes kompozīcijas veidojumā, jo dzejnieks to veido kā viena gada ritējumu, kas sākas vasaras saulgriežos un krājuma finālā atgriežas tur pat. Saprotams, ka šāda veida kompozīcija nav tikai formāla paņēmiens, bet tam piemīt arī kāda dziļāka jēga, un šajā aspektā jau iezīmējas Brieža dzejas filozofiskā doma, kas ārkārtīgi radniecīga latviešu folklorā paustajam dzīves uzskatam, proti, „ dabas likums, esošā nepārtrauktība un mūžīgā aprite” . Krājumā atrodami dzejoļi, kuri veltīti ikvienam no gada mēnešiem, un krājums noslēdzas ar dzejoli „ Dzimtais māls”, kur „ it nekad nemūžam nevarēt/ no dzimtā māla atraut kājas”, un jāatzīst, ka Brieža filozofisko un ētisko uzskatu sistēmā ārkārtīgi liela nozīme piešķirta mājām un dzimtenei, piederības sajūtai. …