Šim referātam, par kādu Igaunijas vai Lietuvas spilgtu personību, kuras devums ir nozīmīgs kultūras vēsturei, izvēlējos bijušo Igaunijs prezidentu Lennartu Meri. Man škiet, ka viņš ir bijis viena no spilgtākajām personībām Igaunijas vēsturē, Lennards Meri – mežstrādnieks Sibīrijā, dramaturgs savos jaunības gados, politiķis, rakstnieks, vēsturnieks, kinematogrāfists, tulkotājs, somugru tautu pētnieks, mitologs, filmu režisors brieduma gados, diplomāts, ārlietu ministrs un dzīves otrajā pusē - valsts prezidents.
Daudzus cilvēkus ir fascinējusi viņa valodu zināšanas un augstā informētības pakāpe. Viņš ar savu spožo intelektu un darbīgo mūžu ir labākais apliecinājums, ka arī skaitliski maza tauta var tikt pamanīta un respektēta jebkuras lielvaras salonā.
It kā viegli, it kā nepareizi, it kā nemaz necīnīdamies, Lennarts Meri nu ir kļuvis par gara līderi Baltijas tautu vēsturē uz laiku laikiem. Šī savu es atradušā cilvēka uzmanības, rūpju un mīlestības lokā visu mūžu bija baltieši, somugri un eiropieši. Igaunim šajā krastā tā ir precīza cilvēka lieluma identitāte. Tāpēc jau arī autoritāte, tāpēc jau arī prezidents bez īpašas cīņas politikā – Igaunijas izvēles priekšā toreiz stāvēja „jebkuras kultūras augstākais mērķis”. Cilvēks, kā banāli skan dzudzkārt ciniskie pragmatiķi – pareizā laikā un pareizā vietā. Bet šoreiz kā desmitniekā trāpīts.…