Lai varētu izprast kādas organizācijas darbības principus un kārtību, svarīgi ir noskaidrot, kas, kad un kā pieņem lēmumus. Arī Eiropas Savienība šajā ziņā nav izņēmums. Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas process ir pazīstams, kā visai sarežģīts un komplicēts, tādēļ vēl jo vairāk svarīgi ir precīzi noskaidrot tās institūciju lēmumu pieņemšanas procesus.
Protams, lai izpētītu lēmumu pieņemšanas procesus, nepieciešams arī noskaidrot kāda veida lēmumi šajā organizācijā vispār tiek pieņemti.
Tādējādi darba gaitā tika veikti šādi izdevumi:
Tika noskaidrots, kādi lēmumi Eiropas Savienībā tiek pieņemti;
Tika izpētīta un aprakstīta vispārējā lēmumu pieņemšanas kārtība;
Tika izpētītas un aprakstītas galvenās lēmumu pieņemšanas procedūras.
2.Eiropas Savienības tiesību aktu sistēmas vispārīgs raksturojums
Tradicionāli ir pieņemts, ka tiesību aktu sistēmu raksturo noteikta aktu hierarhija, kurā visas attiecīgās tiesību normas ir izkārtotas pēc to juridiskā spēka. ES tiesību sistēmā šādas striktas un noteiktas tiesību aktu hierarhijas nav. ES tiesību aktu sistēmu varētu raksturot drīzāk kā virkni tiesību avotu, kas savā starpā ir cieši saistīti.
Literatūrā ir sastopamas vairāku veidu ES tiesību aktu iedalīšanas sistēmas. Galvenā klasifikācijas sistēma ir tiesību aktu sadale primārajos un sekundārajos tiesību aktos. Šis iedalījuma galvenais princips ir tāds, ka sekundārie ir visi akti, kas nav primārie. Savukārt primārie ES akti ir tie, kas regulē Eiropas integrācijas principus, t.i. visus galvenos jautājumus, kas parasti tiek risināti valstu konstitūcijās. Tādējādi, ES primārie tiesību akti ir dibināšanas līgumi, līgumi par grozījumiem dibināšanas līgumos, līgumi starp dalībvalstīm, kas papildina dibināšanas līgumus, citi līgumi starp dalībvalstīm, kas satur “konstitucionālas izmaiņas, kā arī citi līgumi par pievienošanos ES, jo tie rada konkrētas konstitucionālas izmaiņas. Savukārt sekundārie tiesību akti šajā klasifikācijā ir tie, kas aizpilda šo primāro tiesību aktu radīto tiesību telpu, un proti: starptautiskie līgumi, kas nerada konstitucionālas tiesiskās sekas, regulas, direktīvas, atzinumi, ieteikumi, rezolūcijas, lēmumi.…