Lēkmju profilakse bronhiālās astmas pacientiem

SECINĀJUMI
Pētījuma mērķis bija noskaidrot efektīvākos bronhiālās astmas lēkmju profilakses pasākumus pēc pacientu viedokļa. Balstoties uz iegūtajiem pētījuma rezultātiem ir izvirzīti sekojoši secinājumi:
1. Bronhiālā astma ir kļuvusi par vienu no visbiežāk sastopamajām hroniskajām slimībām.
2. Bronhiālās astmas slimnieka ģimenē bieži atrodas kāds, kas slimojis ar bronhiālo astmu vai kādu citu alerģiskas izcelsmes slimību, piemēram, alerģiskām iesnām, nātreni vai alerģisko tūsku. Lielā mērā šo slimību ietekmē pārmantotības faktors.
3. Vecumā līdz 40 gadiem ar bronhiālo astmu slimo vairāk sieviešu, nekā vīriešu dzimumu pārstāvji. Tomēr pēc 40 gadu vecuma problēmas pastiprinās vīriešiem.
4. Liela daļu pacientu ir pasīvie smēķētāji, līdz ar to tas ietekmē slimības gaitu, lēkmju rašanos. Kā arī daļa pacientu smēķē. Tas liek secināt, ka šī pacientu daļa nerūpējas par savu veselības stāvokli, nepielieto profilaktiskos pasākumus un, ka galvenais lēkmju iemesls ir smēķēšana.
5. Lielākā daļa pacientu, ka nozīmīgākais cēlonis bronhiālajai astmai ir alergēni un klimatiskie apstākļi. Pacienti kā vieno efektīvākajiem bronhiālās astmas profilaktiskajiem pasākumiem izvirza izvairīšanos no alergēniem un apkārtējās vides kontroli.
6. Kā visbiežāk izplatītā un diagnosticētā radiniekiem konstatētā pataloģija vai saslimšana ir bronhiālā astma, ādas alerģiskās reakcijas un alerģiskās iesnas.
7. Galvenā iestāde, ko pacienti apmeklē ir ģimenes ārstu prakses, līdz ar to var secināt, ka lielākā daļa pacientu neizmanto paškontroles metodes, bet gan konsultējas ar savu ģimenes ārstu, saņemot vajadzīgo medikamenta recepti.
8. Kā efektīvāko profilakses pasākumu pie bronhiālās astmas lēkmēm pacienti izvirza medikamentu lietošanu.
9. Ņemot vērā ģimenes ārstu noslogotību, plašāku darbību tieši informācijas jomā, būtu jāuzņemas medmāsām un ārstu palīgiem.
…