Šķidro kristālu displeju veido pikseļi - vismazākie attēla elementi -, taču katru pikseli veido sarkans, zaļš un zils apakšpikelis. Ekrāns sastāv no šķidrā kristāla molekulu kārtas, kas atrodas starp diviem stikliem ar caurspīdīgajiem elektrodiem un diviem polarizējošajiem filtriem. Šķidrā kristāla molekulas elektriskā sprieguma iedarbībā polarizējas un izkārtojas spirālveidīgi. Baltā gaisma plūst caur šiem polarizācijas filtriem, šķidro kristālu slāni un krāsu filtru, kas izgaismo apakšpikseļus.[i] Līdz ar to filtri neaiztur gaismu, ko vada molekulas. Sprieguma pievadīšana caurspīdīgajiem elektrodiem liek šķidrā kristāla molekulām virzīties paralēli elektriskajam laukam, samazinot gaismas rotāciju. Kad šķidrie kristāli ir pilnīgi nesagriezti, otrais filtrs nobloķē gaismu, kas spīd tiem cauri. Pikselis netiek izgaismots. Kontrolējot šķidrā kristāla molekulu pagriezienu, gaisma caur tām tiek laista dažādos daudzumos, attiecīgi izgaismojot pikseli. Krāsainajos šķidro kristālu displejos katrs pikselis ir sadalīts trīs daļās jeb apakšpikseļos sarkanā, zaļā un zilā krāsā ar attiecīgajiem filtriem. Neatkarīgi kontrolējot katru apakšpikseli, var iegūt miljoniem pikseļa krāsu. Līdzīga metode tiek izmantota arī vecākajos katodstaru lampu ekrānos.…