Lāzeru uzbūves principi un izmantošana hologrāfijā

. Elektromagnētisko viļņu jēdziens

Elektromagnētiskie viļņi pastāv visā Visumā un tiem ir dažādi veidi. Piemēram, radio viļņi, televīzijas viļņi, mikroviļņi, ultravioletie viļņi, u.c. Redzamā gaisma ir vienīgais elektromagnētisko viļņu veids, ko mūsu acs spēj saskatīt. Pēc savas būtības visi elektromagnētiskie viļņi ir vienādi, un tikai enerģijas daudzums, ko tie sevī nes atšķir gaismas staru no ultravioletā stara, padara tos atšķirīgus. Jo mazāka enerģija, jo lielāks ir elektromagnētiskā viļņa garums. Katram elektromagnētisko viļņu veidam ir savs noteikts viļņa garums. Piem., redzamā sarkanā krāsa atbilst 740-622 nm viļņa garumam, bet zilā krāsa – 489-430 nm.

3. Elektromagnētisko viļņu rašanās

Lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu rašanos, tos viegli salīdzināt ar ūdens viļņiem. Vilnis rodas, ja tiek izdarīts satricinājums apkārtējā vidē (elektromagnētiskajiem viļņiem satricinājums var rasties arī tukšumā). Ja peldētājs baseinā uzsit pa ūdens virsmu, tad rodas viļņi, t.i., tika izdarīts satricinājums, kura dēļ radās vilnis. Ja uzmanīgi pavēro vilni, secinām, ka ūdens tas nav ūdens, kas kustās uz priekšu! Ūdens tikai paceļas un nolaižas.
Elektromagnētisko viļņu „pārvietošanos” sauc par elektromagnētisko strarojumu (no latīņu val. radio – es izstaroju). Tā rodas elektroniem pārlecot no viena enerģijas līmeņa uz kādu citu. Elektroni cenšas atgriesties zemākā stāvoklī, bet pārlec uz augstāku stāvokli saņemot enerģiju. Šo elektronu pārvietošanos pa enerģijas līmeņiem sauc par svārstībām. Pārlecot no augstāka enerģijas stāvokļa uz zemāku, elektroni izdala enerģiju, bet pārvietojoties no zemāka uz augstāku – absorbē. Pēc kvantu teorijas, elektromagnētiskie viļņi, un tātad arī redzamā gaisma, nav nepārtraukta, bet izdalās porcijās – kvantos jeb fotonos.


…