Ievads
Lāzers ir ierīce, kas emitē gaismu (elektromagnētisku starojumu) procesā, ko dēvē par stimulēto emisiju. Vārds lāzers ir saīsinājums no gaismas pastiprināšana, izmantojot inducēto starojumu (light amplification by stimulated emission of radiation - LASER). Lāzera gaisma parasti ir koherenta, kas nozīmē, ka tā tiek emitēta šaurā zemas novirzes (diverģences) starā, vai arī var būt pārvērsta ar optisku instrumentu palīdzību.
Parasti uzskata, ka lāzeri emitē gaismu šaurā spektrā (monohromatiska gaisma). Bet tas neattiecas uz visiem lāzeriem, daži no viņiem emitē gaismu plašā spektrā, kamēr daži no tiem emitē gaismu daudzos dažādos spektros vienlaicīgi. Tipiska lāzerstaru emisijas koherence ir atšķirīga. Lielākā daļa pārējo gaismas avotu emitē nekoharentu gaismu, kuru fāze atšķiras ar laiku un pozīciju.
Jau no paša sākuma lāzeru vēsturē, acij ir bijusi galvenā loma dažādu lāzeru sistēmu un tehniku attīstībai. No drošības viedokļa, acs vienmēr ir bijusi kā atsauce pētījumiem un attīstībai, saistībā ar iespējamo risku no nevēlamas lāzera iedarbības uz tīkleni. No pielietošanas viedokļa, lāzers uzreiz guva milzu interesi kā audu selektīvs, spēcīgs, neinvazīvs ķirurģisks instruments daudzu acs pataloģiju ārstēšanā. Līdz pat pagājušā gadsimta beigām, ar lāzeru veiktām acs ķirurģijām līderis bija nepārtraukta viļņa vai garu impulsu lāzeri, kuru iedarbība ar acs audiem galvenokārt bija gaismas absorbcija un pārvēršana siltumā. Un līdz ar lāzeru attīstību pavērās plašākas un mazāk traumatiskas iespējas acu lāzer-mikroķirurģijā.
Inducētā starojuma rašanās
Inducēto starojumu izstaro ierosināti vielas atomi, ja tos apstaro ar pietiekami augstas frekvences elektromagnētisko starojumu, piemēram, gaismu. Inducētais starojums ir atomu pāreja ārējās iedarbības ietekmē no augstāka enerģētiskā stāvokļa uz zemāku. …
