Cilvēks nevar iedomāties savu dzīvi bez savstarpējām attiecībām, prieka vai bēdām, kuri rodas atkarīgi no attiecību veida, tāpat ir arī ar Regīnas Ezeras romāna „Aka” varoņiem. Viņu attiecības ir diezgan sarežģītas, jo viņu liktenis ir ienesis viņu dzīvē smagus pārbaudījumus, kurus ir jāpārvar. Manuprāt Laura šajā romānā ir tēls, kura attiecības ar citiem cilvēkiem izpaužas ne tikai visvairāk, bet arī visdramatiskāk.
Romāna darbība aizsākas Latvijas lauku apvidū ar nosaukumu Upesgals, kad dakteris no Rīgas, vārdā Rūdolfs, kurš laukos atrodas atvaļinājumā, atnāk uz „Tomariņu” mājām, lai aizņemtos laivu zvejai. „Iezīmējās kalsni pleci, bet gaišas, ļoti platas acis šaurajai, pavisam neiedegušajai sejai piešķīra gandrīz vai askētisku izteiksmi.” „Smiekli gluži apbrīnojami pārvērta viņas seju, tā kļuva jauna un dzīva.” „Cik viņai gadu? Tā ap trīsdesmit. Pēc auguma- zem, sejas- virs trīsdesmit.” „Cik tu tomēr esi skaista! (..) Tikai briesmīgi bāla, un acis deg kā divi lākturi.”
Laura ir trīsdesmit gadus veca sieviete, kura dzīvo laukos ar diviem bērniem- Māri un Zaigu, vīramāti Alvīni, kā arī vīra pusmāsu Viju. Pats Lauras vīrs Rihards atrodas ieslodzījumā, jo dzērumā nejauši nošāva cilvēku medību laikā. Lauras dzīve ir diezgan grūta, jo uz viņas pleciem gulstas viss vīriešu darbs, kuru ir jāveic, jo „Tomariņu” mājās nav vīriešu, kuri veiktu šos darbus. Viņa ir ļoti čakla, tādēļ, ka viņai ne vien vajag strādāt skolā (Laura ir skolotāja), bet arī veikt darbus mājās saimniecībā, kā arī audzināt un barot savus bērnus. Lauras raksturs savukārt ir pietiekami noslēgts un atturīgs. Viņa ļoti reti pauž savas jūtas uz āru, neparko nesūdzas, darīja darbus un gaidīja mājās pārnākam savu vīru Riču.
Rūdolfs simpatizē Laurai, viņš ir gudrs, izsmalcināts un izskatīgs.…
