Ģimenes tiesību izcelšanās Latvijā , tāpat kā lielākajā daļā pārējās pasaules neatraujami saistīta ar agrīno valstisko veidojumu rašanos .
Mūsu zemē pirmie agrīnie valstiskie veidojumi radās un attīstījās no XI līdz XIII gadsimtam . Šajā laikā vēl nepastāvēja attīstīta valsts aparāta , kas spētu noformēt rakstiskus likumus tāpēc tiesiskās kārtības nodrošinājuma kalpoja senās paražu tiesības .
Paražu tiesības nerakstītā veidā jau iepriekš tauta bija mantojusi no iepriekšējām paaudzēm , tāpēc šīs tiesības pamatā bija zināmas visiem un pēc tām arī vadījās ikdienas dzīvē .
Bet līdz šim brīdim vēsturniekiem nav ziņu , ka tās būtu sakopotas uz uzrakstītas . Profesors V.Kalniņš norāda , ka atsevišķi šo tiesību elementi atrodami vēlākos likumdošanas aktos , folklorā un vietējās hronikās (23 ) .
Ģimenes attiecībās kopumā valdošā bija tēva vara , vecākais vīrietis ģimenē realizēja gan aizbildnīgu , gan aizgādnību ( 21 )
Ģimenes tiesībās īpaši regulēts ģimenes izveidošanas institūts , kas arī saistīts ar dzimumu patriarhālo attiecību izveidošanos .
Patriarhālās dzimumu attiecībās valdošais ģimenes izveidošanas veids bija sievietes
Laupīšana un zagšana .
Lai noskaidrotu atšķirtību starp augstāk norādītiem veidiem nedaudz traucē šodienas šo jēdzienu uztvere . Mūsdienās gan jēdziens laupīšana, gan zagšana nozīmē rīcību pret objekta gribu . Bet acīm redzot sievietes nolaupīšana XI gadsimtā jāsaprot kā viņas aizvešana ar varu , pret viņas gribu , bet zagšanu varētu tulkot kā līdzi ņemšanu ar zināmu sievietes piekrišanas daļu . Līgavu zagšanu apliecina šāda tautas dziesma – Pirktin tautas rudzus pirka ,...
…
