Ģimene ir cilvēku sabiedrības pamats. Pamatu ģimenei veido laulības. Kā dīglim laulībām ir liela ietekme uz labuma došanu cilvēku sabiedrībai un arī uz tās samaitāšanu. Tādejādi ieinteresētās puses nav tikai laulātie, bet gan visa sabiedrība kopumā. Daudzkārt publiskās intereses ir nostādītas priviliģētākā pozīcijā kā privātās. No tā arī izriet tas, ka valsts uzliek lielākus ierobežojumus laulību slēgšanā nekā vispārējās līgumtiesībās. Tāpēc laulību tiesībās bieži nākas saskarties ar piespiedu ierobežojumiem. Ne mazums valstu cenšas savus pilsoņus laulību lietās pakļaut iekšzemes tiesībām. Tas viegli var novest pie konflikta ar ārzemju tiesību sistēmām. Dažas valstis šajā aspektā iet vēl tālāk un atzīst tikai un vienīgi vienpusēju šo lietu piekrišanu saviem likumiem un pilnībā ignorē citas valstis; šādā situācijā konflikta iespēja palielinās.
Laulība uzliek par pienākumu vīram un sievai būt savstarpēji uzticīgiem, dzīvot kopā, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību (84. pants.). Ģimenes kopdzīves kārtošanā abiem laulātajiem ir vienādas tiesības, domstarpības gadījumā jācenšas vienoties, strīdu izšķiršanai var griezties tiesā (85. pants.). Noslēdzot laulību, laulātie pēc savas vēlēšanās izraugās viena laulātā pirmslaulības uzvārdu par savu kopējo uzvārdu. Katrs laulātais laulības laikā var paturēt savu pirmslaulības uzvārdu. Noslēdzot laulību, laulātais var savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu (86. pants.). Laulātajiem neatkarīgi no viņu mantiskajām attiecībām ir tiesība mājas saimniecības ietvaros atvietot vienam otru. Darījumi, ko viens laulātais noslēdzis šīs darbības ietvaros ir atzīstami par noslēgtiem arī otra laulātā vārdā. Ja ir svarīgi iemesli, viens laulātais var šo otra laulātā tiesību aprobežot vai atņemt, bet pret trešajām personām šāds aprobežojums vai atņēmums ir spēkā tikai tad, ja tām par to bijis paziņots vai arī ja tas ierakstīts laulāto mantisko attiecību reģistrā (87. pants.). Katram laulātajam neatkarīgi no laulāto attiecību veida ir tiesības uz vispārēja pamata patstāvīgi rīkoties ar savu mantu nāves gadījumam (88. pants.).…
