Laulību noslēdz nolūkā veidot ilgstošu sievietes un vīrieša savienību visam mūžam. Šāds priekšstats par laulību pamatojas kā uz sabiedrības morāles normām, tā arī uz to tiesību normu prasībām, kas regulē laulības noslēgšanu. Šāds priekšstats par laulību parasti ir arī personām, kuras noslēdz laulību. Neviens nestājas laulībā tikai uz kādu zināmu laiku. Izņēmums ir vienīgi fiktīvas laulības noslēgšana, kad īstenībā vispār nav bijis mērķa veidot ģimeni. Tikai pastāvot ilgstošām un normālām laulības attiecībām, ģimene kā svarīgākā sabiedrības šūniņa spēj normāli veikt savas funkcijas, kurām ir svarīga sabiedriskā nozīme. Tāpēc stabilu laulības un ģimenes un attiecību izveidošanai, kā svarīgam uzdevumam mūsdienu sabiedrībā ir tas, ka valstij ir jāvelta ļoti liela uzmanība šim jautājumam. Bet likumdošana un ģimenes dzīves praksē uzskata par iespējamu arī laulības šķiršanu, un pie tam ne reti.
Ģimenes iziršana vienmēr ir bijusi saistīta ar sociāli tiesiskām problēmām. Laulības šķiršana vienmēr ir interesējusi un uztraukusi sabiedrību, devusi materiālu tiesību un socioloģijas sfēras izskatīšanai, darbu izstrādāšanai, kuros ir nepieļaujama laulības iziršana.
Ģimenes iziršana, kā arī pati laulība atspoguļo raksturu attiecības, kurās ir raksturīga valdonība, nevienlīdzība.
…