1 SADERINĀŠANĀS INSTITŪTS
Laulības procedūra baltiešiem tomēr bija atšķirīga no romiešiem, jo, nebūdami kristieši, mūsu senči arī nebija pakļāvušies katoļu baznīcas rituāliem. Īpaši tas attiecas uz laulības slēgšanu. Precības lielākoties notika diezgan vardarbīgā kārtā – ar sieviešu zādzības un laupīšanas palīdzību. Līdz mūsdienām latviešu kāzu svinībās saglabājusies tradīcija inscenēt līgavas zagšanu un tālāku „līgavas izpirkšanu” par degvīna pudeli ir visai interesanta liecība par to, kas visā nopietnībā ir norisinājies barbariskajā laikmetā. Tikai pamazām līgavas zagšanu sāka izspiest civilizētākā līgumiskā laulības forma, kas pēc savas būtības atgādināja civiltiesisku darījumu, kur preces statusu ieguva nākamā sieva.
Vārdi „precinieks”, „līgavainis”, „saderināšanās” visai daiļrunīgi liecina par šo laikmetu.
Hamburgas – Rīgas tiesībās par saderināšanos, šo ģimenes tiesībās tik svarīgo lomu, kura ceremonijas laikā abu pušu tuvinieki vienojās par līgavas pūru un nākamo laulāto mantiskajām attiecībām pēc laulību noslēgšanas, statūtos nav rakstīts. Netieši to regulē II nod. 18.§. Saderināšanās, jeb solījums precēt viduslaikos bija saistošs, par tā laušanu ir runāts minētajā pantā, kā arī paredzēts sods, šinī gadījumā soda nauda, lai arī praksē bieži pielietoja piespiedu laulību, publiskus miesassodus, bet dažkārt pat izraidīšanu no pilsētas.
Romiešu tiesības pazina saderināšanos – sponsalia – savstarpēju solījumu nākotnē nodibināt laulību, ko parasti līgavainis un līgava mēdza svinīgi izdarīt pirms kāzām. Šim aktam romiešu klasiskā laika tiesībās nekāda speciāla forma nebija paredzēta. Vēlāk kristīgās baznīcas ietekmē sāka ieviest dažas ceremoniālas tradīcijas. Ja viens no saderinātajiem atteicās nodibināt laulību, tad saderināšanos nevarēja tiesas ceļā piespiest, jo nebija paredzēta prasība. Dāvanas, ko saderinātie viens otram bija devuši, varēja atprasīt, ja laulība nebija notikusi. Saderināšanās savstarpējais apsolījums vēl juridiski nebija uzskatāms par laulības vienošanos.
Saderināšanās juridiskā nozīmē ir līgums par turpmāk slēdzamu laulību, šo līgumu slēdz tie, kas domā laulībā iedoties (bet ne citi viņu vietā), pie kam ir vienalga, vai ar skaidri izteiktiem vārdiem, vai ar citām zīmēm, kuras uz to pašu norāda, piemēram, gredzenus izmainot, ja tie tiek apzīmēti par saderināšanās gredzeniem ar konkrētiem faktiem. Tāpat ir vienalga, vai tas notiek svinīgās formās, vai bez tādām. Vietējos civillikumos gan tieši nav teikts, ka forma ir vienaldzīga.
…
