KOPSAVILKUMS
Darba izstrādes procesā autors izpētīja atbilstošu literatūru, normatīvos aktus un tiesu praksi un izvirza sekojošās tēzes:
1. Laulības šķiršanai ir liela sasaiste ar ģimeni un laulību. Tiek veidots sava veida noslēgts aplis, kura pamatā ir ģimene- laulību slēdz, lai veidotu ģimeni, kā arī laulību šķir, ja ģimene ir izirusi un vairs nepastāv iespēja to saglabāt. Laulības slēgšanas iemesls ir diezgan novecojis, tomēr tas nenozīmē, ka Civillikums ir arhaisks.
2. Notāri ir piederīgi pie tiesu varas, tomēr it ļoti liela izpildvaras ietekme, kas var radīt sava veida problēmas un diskusijas par notāru piederību noteiktam varas atzaram. Lai izkliedētu šaubas par notāru piederību tiesu varai ir jāveic sekojoši grozījumi:
• izslēgt Notariāta likuma 3. pantu, jo amatpersonas ir piederīgas pie izpildvaras;
• grozīt Notariāta likuma 61 pantu izslēdzot Ministru kabineta kompetenci noteikt zvērinātu notāru amata vietas. Tā kā notāri ir piederīgi tiesu sistēmai, šīs funkcijas var nodot tiesu pārziņā, konkrētāk, apgabaltiesām, pie kurām notāri piederīgi;
• grozīt Notariāta likuma 8. pantu izslēdzot Tieslietu ministra kompetenci saistībā ar zvērinātu notāru iecelšanu, atcelšanu, atbrīvošanu no amatā. Šo funkciju varētu nodot notāru padomei, jo tas ir viņu pienākums rūpēties par notāru profesijas prestižu, izaugsmes iespējām.
3. Laulības šķiršanas lietu, kurās nav strīda nodošana tikai notāriem bija labākais risinājums, jo pretējā gadījumā tas radītu vairākas problēmas:
• ja bezstrīdus laulības šķiršana tiktu nodota gan notāriem gan dzimtsarakstu nodaļām, tas varētu radīt problēmas valsts varas dalīšanas principā. Tā kā dzimtsarakstu nodaļas pieder pie izpildvaras, laulības šķiršanas nodošana viņiem nozīmētu tiesu varas funkciju nodošanu, kas novestu pie līdzsvara pazaudēšanas;
• notāru izdotie dokumenti ir ar publisku ticamību, savukārt dzimtsarakstu nodaļas laulību šķirtu ar administratīvo aktu, kas radītu lielas atšķirības gan ticamībā gan arī pārsūdzēšanas kārtībā.
…
