Ģimene ir sabiedrības sastāvdaļa, kuras tiesiskais pamats ir laulība. Ja šī sastāvdaļa kaut kādu iemeslu dēļ kļūst nestabila un notiek laulības šķiršana, tad lai maksimāli varētu nodrošināt šī procesa tiesiskumu ir pieņemti likumi, kas regulē šo procesu un aizsargā bijušo laulāto tiesības un intereses.
Latvijas Republikas Civillikums nosaka gadījumus kuros laulība atzīstama par spēkā neesošu un, kad laulība ir likumīgi noslēgta. Likums nosaka arī to, kas var būt par pamatu laulības šķiršanai.
Ļoti svarīgs noteikums pie jebkuriem tiesas procesiem ir tiesvedība, kura nosaka kādā kārtībā kārtojami dokumenti, kā notiek pati procedūra un kā tam reāli jānotiek tiesu instancēs.
Šī darba mērķis ir:
1.Izpētīt likumdošanu laulības šķiršanas un spēkā neesamības gadījumos.
2.Izpētīt, kā likumdošana nosaka laulības šķiršanas un spēkā neesamības tiesvedību.
3.Apskatīt konkrētu laulības šķiršanas lietu salīdzinot tiesvedību pirms un pēc 1993. gada 1. septembra.
Latvijas Republikas Civillikums sistematizētā veidā regulē privātās tiesiskās attiecības Latvijā: mantošanu, īpašuma, citas liettiesiskās, līgumiskās un citas saistību attiecības.
Latvijas Republikas likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”.
Šā likuma 1. pants nosaka, ka tiek atjaunots Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļa. Latvijas Republikas Civillikuma ievada 11.-15. panti un ģimenes tiesību daļa stājas spēkā ar 1993. gada 1. septembri.
Ģimenes tiesiskās attiecības, kā arī aizbildnības un aizgādnības attiecības, kas radušās pirms 1993. gada 1. septembra, apspriežamas pēc tiem likumiem, kuri bija spēkā līdz 1993. gada 31. augustam, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
Laulības šķiršana un spēkā neesamību nosaka Latvijas Republikas Civillikums, tā pirmās daļas, pirmās nodaļas, otrās apakšnodaļas, IV., V., VI. sadaļas.
Latvijas Republikas Civillikuma ievada 12. pants nosaka, ka Latvijā laulības tiek šķirtas pēc Latvijas teritorijā pastāvošiem likumiem. Šķirot Latvijas pilsoņu laulības ārzemēs tās tiek atzītas par šķirtām arī Latvijas teritorijā, izņemot gadījumus, kad tas runā pretim Latvijas sabiedriskajai iekārtai vai labiem tikumiem.
Laulības neesamība
Latvijas Republikas Civillikumā ir uzskaitīti gadījumi kuros laulība tiek atzīta par neesošu : laulība nav slēgta ne dzimtsarakstu nodaļā ne pie garīdznieka (pie kādiem garīdzniekiem slēgta laulība ir atzīstama par esošu nosaka Latvijas Republikas Civillikums); fiktīvās laulības, kuru mērķis nav nodibināt ģimeni.
Laulība tiek uzskatīta par neesošu, ja tā noslēgta pirms sasniegti astoņpadsmit gadi, vai izņēmuma gadījumā vienam no laulātajiem šo vecumu samazinot līdz sešpadsmit gadiem, izņemot gadījumus kad sekojusi sievas grūtniecība vai līdz tiesas spriedumam abi laulātie sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu.
Par neesošu atzīstama laulība kuras noslēgšanas brīdī viens no laulātajiem bijis atzīstams par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai bijis tādā stāvoklī, ka nav varējis saprast savas darbības nozīmi; starp radiniekiem.
Latvijas republikas Civillikums izslēdz iespēju atrasties vairākās laulībās vienlaicīgi, un ja šādas vairākas laulības ir noslēgtas , tad par esošu tiek atzīta tikai pirmā laulība.
[1; 59-68 pants]…
