Katoļiem laulības ir viens no septiņiem sakramentiem. Laulājoties, līgavainis un līgava pienāk pie altāra. Priesteris iesvētī gredzenus. Tad viņš līgavainim un pēc tam līgavai jautā, vai viņi grib ņemt viens otru par laulāto draugu un laulāto draudzeni. Viņi atbild ar “Jā”, uzvelk viens otram pirkstā gredzenu un sniedz viens otram labo roku. Priesteris aptin tās ar stolu; līgavainis un līgava priestera un divu liecinieku klātbūtnē apsolās ņemt viens otru par vīru un sievu. Tad priesteris Baznīcas vārdā svētī viņu saites. – Parasti laulībām seko līgavas mise. Jaunlaulātie kopā ar kāzu viesiem piedalās svētajā upurī un saņem Kristus miesu. Pēc tēvreizes priesteris sniedz līgavai sevišķu svētību. Mises beigās viņš svinīgi izlūdzas Dieva palīdzību jaunajam pārim.
Dievs radīja pirmos cilvēkus kā vīrieti un sievieti un saveda tos kopā svētā dzīves savienībā: “Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, pēc sava tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.” 1 Tā viņš paradīzē iestādīja laulību. Jau paradīzē tika teikti šie vārdi: “Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie būs par vienu miesu.” 2 Vēlāk ar savu nāvi Kristus svētīja laulību un padarīja to par žēlastību avotu; Viņš to paaugstināja par sakramentu.
“Līgavainim un līgavai ir rūpīgi jāsagatavojas laulībām. Viņiem nopietni jāpārbauda, vai viņi ir piemēroti viens otram un vai viņu mīlestība ir pietiekoši stipra, lai tie varētu palikt uzticīgi viens otram līdz nāvei. Tāpēc viņiem jāizlūdzas, lai Dievs viņus apgaismotu, un viņiem jāuzklausa savu vecāku un dvēseļu gana padoms. Viņiem arī jātur svēta sava līgavaiņa un līgavas kārta un tādā veidā jāizlūdzas Dieva svētība savai laulībai.”…
