Ievads
Līdz ar sabiedrības attīstību, attīstās arī ekonomiskā un tiesiskā sistēma, kas skar daudzus svarīgus sociālos sabiedrības institūtus, to skaitā arī tādus, kā laulība un ģimene, laulāto tiesiskās attiecības. Šīs izmaiņas nevar neatspoguļoties uz ģimenes attiecību normatīvo regulēšanu. Neapšaubāmi, ka mūsdienās cilvēkam ir jāzina gan cilvēka tiesību aizsargāšanas institūta tapšanas vēsture, gan arī savas tiesības - personiskās, pilsoniskās, sociālas un ekonomiskās. Bet visas šīs tiesības mēs lietojam diezgan reti un konkrētos gadījumos, savukārt ģimenes dzīve pastāvīgi iespaido cilvēka dzīves atšķirīgas puses. Ģimenes institūta atdalīšana no citiem sabiedrības institūtiem un rūpīgā tā izpētīšana nav nejauša. Vēsturiskās attīstības gaitā ir mainījusies ne tikai ģimenes-laulību attiecību forma, bet arī šo attiecību pats saturs, konkrētāk, starp vīru un sievu. Ģimene kā sociāla kopība visās civilizācijās neapšaubāmi ir globālās attīstības svarīgs elements.
Daži no filozofiem uzskata, ka līguma koncepcija nekādā gadījumā nav pieļaujama laulībā. Līgums nevar radīt laulību, tā kā līgumam vienmēr ir pagaidu raksturs, ar konkrētu mērķi, ar kura sasniegšanu līgums sevi izsmeļ, izbeidzas, bet laulība aptver visu cilvēcisko dzīvi un beidzas nevis ar noteikta mērķa panākšanu, bet gan ar cilvēku nāvi.
Dzīves laikā praktiski katrs cilvēks tajā vai citā pakāpē saskaras ar ģimenes attiecībām, t.i. viņa dzīve noris sociālos kolektīvos vai apvienībās, tādos kā ģimene, dzimta, valsts. Cilvēks no pašas dzimšanas dzīvo ģimenē, pēc kāda laika pats rada savu ģimeni. Laulātās dzīves procesā var rasties dažādas ģimenes problēmas, kuras ne vienmēr tiek regulētas mierīgā ceļā, tādēļ var uzskatīt, ka problēma: attiecības starp laulātajiem ģimenes attiecībās vienmēr paliek aktuāla.
Cilvēki apprecoties uzskata, ka mīlestība būs mūžīga un viņiem nav vērts domāt par to kas būs šķiršanās gadījumā. Slēdzot laulību vairākums, tāpat kā agrāk dod priekšroku jūtām un emocijām, nevis saprātam.
Pastāv uzskats, ka pieprasīt laulības līguma slēgšanu, kurā, konkrēti vajag paredzēt, kā tiks dalīts īpašums laulības izbeigšanas gadījumā, ir neētiski. Bet laulības līgums var noderēt ne tikai īpašuma dalīšanai šķiršanās gadījumā - pat laimīgākajā laulībā nav iespējams paredzēt visu. Pastāvošajai ģimenes likumdošanai piemīt sarežģīts tiesiskais aspekts, un atsevišķas attiecības starp laulātajiem ir grūti pakļaut tiesiskajam regulējumam, šajās jomās liela nozīme ir laulības līgumam.
Laulību līguma rašanos sekmēja vairāki cēloņi: īpašuma sastāva būtiskas pārmaiņas (dzīvokļi, zemes gabali kļuva par ģimenes īpašumu); dažu pilsoņu iespēja būt par firmas (uzņēmuma) īpašnieku vai līdzīpašnieku; nepieciešamība ņemt vērā uzņēmēju intereses ekonomiskā tirgus nosacījumos, pie tam, piešķirot laulātajiem iespēju brīvāk rīkoties ar īpašumu, kas tiek iegūts laulībā. Ar tāda institūta rašanos, kā laulības līgums, laulātajiem parādījās tiesības pašiem uzstādīt sava īpašuma tiesisko režīmu gan laulības laikā, gan tās izbeigšanās gadījumā, kas tiek attiecināts pie būtisko faktoru skaita Latvijas ekonomiskajā situācijā.
Ir jāatzīmē, ka ārzemēs, atšķirībā no mūsu valsts, laulības līgums sen ir kļuvis par izplatītu praksi, kas nodrošina civilizētās attiecības, un laulības līguma noslēgšana ir parasta lieta, īpaši atkārtotu laulību gadījumā. Tāda mehānisma nākotne ir atkarīga, vispirms, no tā, kāda attieksme pret to izveidosies pilsoņiem, kā tie risinās laulību līguma slēgšanas lietderības jautājumus katrā konkrētā situācijā, kā noteiks stāvokļu likumību, kuri var būt iekļauti līgumā. Laulību līguma samērā nelielā izplatība bieži ir saistīta ar zemu informācijas līmeni iedzīvotāju starpā par tā eksistenci un funkcijām.
Veiktā pētījuma aktualitāte pastāv tajā, ka ar tirgus attiecību attīstību, katrs dzīvesbiedrs var valdīt noteiktu īpašumu, ar kuru viņš var rīkoties savos ieskatos, neatkarīgi no cita dzīvesbiedra gribas, bet šā jautājuma regulēšanai ir nepieciešams tiesisks mehānisms, kura atspulgs ir laulību līgumā.
Pētījuma mērķis: vispusīgi aplūkot laulības līguma tiesiskas regulēšanas mehānismu un iespējamās ar šo jautājumu saistītās problēmas.
…
