Mana darba temats ir līgums par visas laulāto mantas šķirtību. Pievērsīšu uzmanību līgumam par visas laulāto mantas šķirtību vēsturiskai attīstībai. Noskaidrošu šī līguma būtību un vispārējos noteikumus. Analizēšu tiesu prakses piemēru.
Savā darbā izmantošu šādu literatūru: Ciematniece I. Laulāto mantisko attiecību regulējums Latvijā; Vēbers J. LR Civillikuma komentāri. Ģimenes tiesības; Latvijas Republikas Civillikums; Kalniņš E. Privāttiesību teorija un prakse; Ministru kabineta noteikumi Nr.403 Laulāto mantisko attiecību reģistrācijas kārtība; Likums „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”.
1993. gada 1.septembrī, atjaunojot 1937.gada Civillikuma Ģimenes tiesību daļu, tika saglabātas tās 1937. gada Civillikuma normas, kas reglamentēja laulāto mantisko attiecību līgumus – līgumu par visas laulāto mantas šķirtību un līgumu par laulāto mantas kopību. Savā darbā aplūkošu tikai līgumu par visas laulāto mantas šķirtību. Mantas šķirtības pamatprincips ietver sevī brīvu un neaprobežotu laulātā rīcību ar savu mantu.
Sākoties Latvijas valsts atjaunošanai profesors J. Vēbers bija viens no aktīvākajiem 1937.gada Civillikuma atjaunošanas iniciatoriem un realizētajiem. Savā darbā galvenokārt izmantošu J. Vēbera sarakstīto grāmatu „Civillikuma komentāri. Ģimenes tiesības. ”
„1938.gada 1.janvārī spēkā stājās 1937.gada 28.janvārī pieņemtais Latvijas Civillikums, taču jāievēro, ka jau 1940.gadā tā darbība tika pārtraukta. Pa šo neilgo laika periodu praktiski nebija iespējams uzkrāt Civillikuma normu piemērošanas un tiesu prakses pieredzi.
18.gadsimtā Latvijas novadi tika pievienoti Krievijas impērijai. 1804.gada 20.februārī tika pieņemts Vidzemes zemnieku likums un 1809.gada 28.februārī – tā papildu panti, savukārt 1817.gada 25.augustā tika pieņemts Kurzemes un 1819.gada 26.martā – Vidzemes zemnieku likums. Šajos likumos tika ietverti noteikumi par laulību, kas bija balstīti uz jau pastāvošajām tiesībām, tādējādi Baltijas vietējās tiesības Krievijas impērijā tika saglabātas kā īpatnējas provinču tiesības.
Fr. G. fon Bunge sakompilēja 19.gs. Latvijas teritorijā spēkā esošās tiesības, kas dažādi regulēja laulāto mantiskās attiecības dažādās Latvijas daļās, un tā rezultātā tapa „Baltijas vietējo likumu kopojums” (BVLK) – III daļa, saglabājot tiesību partikulārismu dažādos Latvijas novados. Laikā no 19.gs. līdz 1938.gadam Kurzemē un Vidzemē bija spēkā Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļa, Latgalē – Krievijas likumu kopojumu X sēj. 1.daļa. …
