Laulība vēsturiskā skatījumā

Vairāku tūkstošu gadu laika ir izveidojies vienotas ģimenes modelis, kura pirmsākumi ir meklējami pirmatnējā sabiedrībā un attīstās mūsdienu sabiedrība, ieviešot jaunas tradīcijas un pasaules uzskatu.
Pirmatnējā sabiedrība:
Domājams, ka vissenākā cilvēku sabiedrības forma bijusi ģints kopiena (no viena mātes vai tēva nākušu pēcnācēju grupa, kas tālāk sadalās atsevišķās ģimenēs.) Palielinoties ģints kopienas locekļu skaitam, tā sadalījās, kā rezultātā tās locekļu grupa meklēja sev jaunu mājvietu, kā arī medību teritoriju. Tajā laikā nepastāvēja privātīpašums kā tāds, jo visi dzīvoja kopīgi celtos mājokļos. Barība tika sadalīta starp visiem ģints locekļiem. Privātīpašumā iespējams vienīgi atradās dažādi ieroči, darba rīki, apģērbs.
Ģintis veidoja lielākas ciltis, kas sazinājušās vienā valodā, tām bijusi kopīga teritorija, kā arī paražas. Notika dažādas cilšu apspriedes, kā arī precības jauno cilvēku starpā starp dažādām ciltīm, dažādi svētki, reliģiski rituāli.
Vēlākajā laikā ciltis sadalījās sīkākās vienībās, katrā apmēram bija 15 - 25 cilvēku, kas bija saistīts ar apgrūtinātu pārtikas iegūšanu.
Vēl joprojām nav īsti noskaidrots, kādā veidā noteica pēcnācējus - vai pēc tēva, vai pēc mātes līnijas, kā arī to, kas ir senāks - matriarhāts vai patriarhāts. Strīdīgs ir arī jautājums par to, kas bijis vairāk izplatīts un vai visur pastāvējusi poligāmija (daudzsievība) un poliandrija (daudzvīrība) vai arī monogāmija.
Parasti ciltī bija nepieciešams cilvēks, kam uzticējās un kas bija psiholoģiski gatavs vadīt cilti, pieņemt svarīgus lēmumus, novērst konfliktus. …