Autora izvēlētā darba tēma pēc viņa domām, ir ļoti aktuāla tieši šobrīd, kad valsts, bērniem, kuru vecāki dzīvo šķirti, vai pastāv cita veida šķēršļi, kad kāds no vecākiem izvairās no atbildības, kāda paredzēta Latvijas likumos, pret bērnu, paredz iespēju saņemt uzturlīdzekļus, kurus izmaksā valsts. Sarežģīta situācija ir tām mātēm, kuru bērnu bioloģiskie tēvi izvairoties no atbildības par bērnu, to neatzīst par savu.
Kā autors konstatēja, izvērtējot Latvijas Republikas Civillikumu, Latvijas Republikas Civillikumā paredzēta divu veidu bērnu izcelšanās noteikšana:
1.laulībā dzimušu bērnu izcelšanās noteikšana;
2.ārlaulībā dzimušu bērnu izcelšanās noteikšana.
Gan vienā, gan otrā gadījumā ir svarīgi noskaidrot būtiskākos aspektus. Izmantojot teleoloģisko pētījuma metodi, darba autors izvērtēja civillikuma iepriekšējo redakciju un šai sakarā jāatzīmē, ka Civillikuma 1937. gada redakcijā jēdzieniem “laulības” bērni un “ārlaulības” bērni tika piedēvēta cita nozīme nekā tas ir mūsdienās. Atšķirības bija saistītas ar tiesisko statusu. Nozīme bija tam, vai bija konstatēta viņu izcelšanās no vecākiem, kas savstarpēji bija laulībā vai nē. Civillikuma jaunā redakcija pamatojās uz LR Konstitucionālā likuma “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” 36. panta, ka “laulībā un ārlaulībā dzimuši bērni ir tiesībās vienlīdzīgi” un tāpēc komentējamā un tai sekojošā apakšnodaļa reglamentē attiecīgi tikai laulībā un ārlaulībā dzimušo bērnu izcelšanās noteikšanu. Atšķirīga laulībā un ārlaulībā dzimušo bērnu izcelšanās noteikšana ir objektīvi nepieciešama un pamatota”.1 Visa uzmanība pamatā ir veltāma bērna izcelšanās noteikšanai no tēva, jo nav nozīmes tam, vai māte sastāv laulībā ar bērna tēvu vai ne.
Latvijas Republikā spēkā esošie likumi nosaka laulībā un ārlaulībā dzimušu bērnu civiltiesiskā statusa vienlīdzību, bet tas ir tādā gadījumā, ja ir noteikta bērnu izcelšanās, viņa maternitāte un paternitāte. Atjaunotais Civillikums nosaka ārlaulībā dzimušo bērnu izcelšanās noteikšanu no tēva, jo izcelšanās no mātes ir vienāda laulībā un ārlaulībā dzimušiem bērniem.
Darba mērķis ir izprast to, kā tiek noteikts ārlaulībā un laulībā dzimuša bērna statuss, vai to tiesības ir vienādas un kādas tās ir.
Darba hipotēze- jebkuram bērnam ir tiesības uz abiem vecākiem un neviens bērns nav atbildīgs par to, ka kāds no viņa vecākiem nevēlas uzņemties atbildību par bērnu.
Pakārtoti darba mērķa sasniegšanai, darbā tiks īstenoti šādi uzdevumi:
1)skatīt bērnu tiesības, kā valsts garantēto tiesību kopumu;
2)izvērtēt bērna vecāku tiesības un pienākumus attiecībā uz bērnu;
3)skatīt likumdošanā noteiktos veidus, kā notiek laulībā un ārlaulībā dzimušu bērnu izcelšanās noteikšana no tēva, un izvērtēt, vai pastāv šo bērnu civiltiesiskā statusa un tiesību vienlīdzība;
4)izdarīt secinājumus un virzīt iespējamos priekšlikumus, ja izdosies konstatēt, ka apskatāmās tēmas ietvaros pastāv nepilnības vai trūkumi likumdošanā.…
