19. gadsimtā rakstītos romānos ir patiesi atspguļotas tā laika aktuālās tēma, laulības tēma tajā skaitā. Divi šī gadsimta romāni, kas iepriekš tika minēti, ļoti skaidri atspoguļo dažādas laulības, kas savā starpā ir saistītas ar to, ka tās ir slēgtas kādu materiālo vai emocionālo labumu gūšanai. Attīstoties zinātnei, kultūrai, kā arī veikto reformu dēļ mainījās sabiedrības uzskati un prioritātes. Jaunākā paaudze sāka laulības uztvert par mazvarīgāku lietu, kā tas bija vecākās pa-audzes uzskatos. Salīdzinājumā ar mūsdienām būtu grūti iedomāties, kā būtu dzīvot pēc 19. gad-simta likumiem, pēc tik lielas brīvības un tiesībām, kādas mums ir dotas. No 21. gadsimta skatu punkta lūkojoties, šķiet netaisnīgas rīcības un likumi, kādas pastāvēja laulības kontekstā. Izlasot Ļeva Tolstoja romānu “Anna Kareņina” izrietēja subjektīvs viedoklis par to, ka laulībām cilvēku emocionālajā dzīvē ir lielāka nozīme, kā tas bija 19. gadsimtā, kad romāns tika uzrakstīts. Cilvēki precas mīlestibas dēļ vairumā gadījumu, taču tajos laikos precībām bija kāds noteikts mērķis un guvums. Piemēram, materiālais guvms no līgavas ģimenes puses – pūrs. Kā arī ģimenes tika veidotas, lai radītu pēcnācējus, kas notika var teikt uzreiz pēc kāzām. Mūsdienās pēcnācēji ir viens no iemesliem veidot ģimeni, taču ne primārais. Laulības tiek slēgtas arī vienkārši tāpēc, ka abi laulātie vēlas parādīt savas jūtas un pieķeršanos citiem, kā arī apliecināt savu mīlestību Dieva priekšā. …