Referāts
Uzņēmējdarbība un tiesības
Tiesības
Laulība. Laulāto personiskās un mantiskās attiecības. Lau...Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi starp sievieti un vīrieti ir pēc labas gribas. Likums piemērojas visos tiesību jautājumos, uz kuriem attiecas tā teksts vai tulkojums. Ieraduma tiesības piemērojamas likumā noteiktajos gadījumos. Civiltiesiska attiecība tiek apspriesta pēc tiem likumiem, kuri ir spēkā, kad attiecības ir radušās, grozītas vai izbeigta. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Likuma noteikumi iztulkojami pēc to tieša jēguma, vajadzības gadījumā tulkojami pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa vai arī pēc analoģijas. Kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem. Saistību tiesību vispārējie noteikumi piemērojami arī ģimenei, mantojuma un lietu tiesību attiecībām. Dzīves vieta ir tā vieta, kur persona ir laprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties. Vienai personai var būt arī vairākas dzīves vietas. Pagaidu uzturēšanās nerada dzīves vietas tiesiskās sekas un ir apspriežama ne pēc tās ilguma, bet pēc nodoma. Fiziskas personas tiesību un rīcības spēja noteicama pēc viņas dzīvesvietas likuma. Ja personai ir vairāk dzīves vietu un viena no tām Latvijā, tad viņas tiesību un rīcības spēja, kā arī tiesiskās darbības sekas jāapspriež pēc Latvijas likuma. Ārzemnieku, kam nav rīcības spējas, bet kam to varētu atzīt pēc Latvijas likuma, saista viņa tiesikā rīcība, kas izdarīta Latvijā, ja to prasa tiesikās apgrozības intereses. Juridiskas personas tiesību un rīcību spēja nosakāma pēc viņas valdes atrašanās vietas likuma. Neskarti paliek Latvijas likumu noteikumi, kas ierobežo ārzemnieku tiesību vai rīcības spēju Latvijā. Tiesības doties laulībā, laulības noslēgšanas forma un laulības spēks noteicami pēc Latvijas likuma, ja laulību noslēdz Latvijā. Tāpat pēc Latvijas likuma noteicama Latvijas pilsoņu tiesība doties laulībā ārzemēs. Laulības slēgšanas formu tādā gadījumā nosaka tās valsts likums, kur laulību noslēdz.…
Studiju darbs Ģimenes un mantojuma tiesības kursā Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi starp sievieti un vīrieti ir pēc labas gribas. Likums piemērojas visos tiesību jautājumos, uz kuriem attiecas tā teksts vai tulkojums. Ieraduma tiesības piemērojamas likumā noteiktajos gadījumos. Civiltiesiska attiecība tiek apspriesta pēc tiem likumiem, kuri ir spēkā, kad attiecības ir radušās, grozītas vai izbeigta. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Likuma noteikumi iztulkojami pēc to tieša jēguma, vajadzības gadījumā tulkojami pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa vai arī pēc analoģijas. Kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem. Saistību tiesību vispārējie noteikumi piemērojami arī ģimenei, mantojuma un lietu tiesību attiecībām. Dzīves vieta ir tā vieta, kur persona ir laprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties. Vienai personai var būt arī vairākas dzīves vietas. Pagaidu uzturēšanās nerada dzīves vietas tiesiskās sekas un ir apspriežama ne pēc tās ilguma, bet pēc nodoma. Fiziskas personas tiesību un rīcības spēja noteicama pēc viņas dzīvesvietas likuma. Ja personai ir vairāk dzīves vietu un viena no tām Latvijā, tad viņas tiesību un rīcības spēja, kā arī tiesiskās darbības sekas jāapspriež pēc Latvijas likuma. Ārzemnieku, kam nav rīcības spējas, bet kam to varētu atzīt pēc Latvijas likuma, saista viņa tiesikā rīcība, kas izdarīta Latvijā, ja to prasa tiesikās apgrozības intereses. Juridiskas personas tiesību un rīcību spēja nosakāma pēc viņas valdes atrašanās vietas likuma. Neskarti paliek Latvijas likumu noteikumi, kas ierobežo ārzemnieku tiesību vai rīcības spēju Latvijā. Tiesības doties laulībā, laulības noslēgšanas forma un laulības spēks noteicami pēc Latvijas likuma, ja laulību noslēdz Latvijā. Tāpat pēc Latvijas likuma noteicama Latvijas pilsoņu tiesība doties laulībā ārzemēs. Laulības slēgšanas formu tādā gadījumā nosaka tās valsts likums, kur laulību noslēdz. Laulāto personiskās un mantiskās attiecības noteicamas pēc Latvijas likuma, ja laulāto dzīves vieta ir Latvijā. Ja laulāto manta atrodas Latvijā, tad viņi šās mantas ziņā ir pakļauti Latvijas likumam arī tad, kad viņiem pašiem nav dzīves vietas Latvijā. Tiesiskās attiecības, kas izriet no ārlaulības miesīgiem sakariem, apspriežamas pēc Latvijas likuma, ja saderinātās līgavas vai ārlaulības bērna mātes dzīves vieta tajā laikā, kad minētās tiesiskās attiecības radušās, ir bijusi Latvijā. Latvijas likums piemērojams arī tad, ja strīds par minētām tiesiskām attiecībām izceļas Latvijā.
- Laulība. Laulāto personiskās un mantiskās attiecības. Laulību līgums
- Laulību tiesisko attiecību izbeigšanās
- Tiesisko attiecību struktūra un tās elementu raksturojums
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas laulības līguma salīdzinājums
Referāts augstskolai7
-
Laulības noslēgšanas kārtība
Referāts augstskolai14
-
Atkārtotās laulības
Referāts augstskolai9
-
Latvijas valsts un tiesību vēsture - laulības institūts paražu tiesībās
Referāts augstskolai4
-
Darba līguma, darba koplīguma un darba kārtības noteikumu loma un nepieciešamība darba tiesiskajās attiecībās
Referāts augstskolai13