Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ievads | 2 |
2. | Mantojuma tiesību vispārīgie noteikumi | 3 |
3. | Laulāto mantiskās attiecības | 4 |
4. | Pārdzīvojušā laulātā mantojuma tiesība | 7 |
5. | Pārdzīvojušā laulātā daļa mantojumā | 11 |
6. | Mantojuma pieņemšana | 14 |
7. | Citu valstu prakse | 16 |
8. | Nobeigums | 20 |
9. | Izmantotā literatūra | 22 |
Līdz 1937. gadam Latvijā bija spēkā Baltija guberņu civilo likumu kopojums ar apzīmējumu Vietējo civillikumu kopojums un mantojumu kārtošanas sistēma bija sarežģīta, tā bija atšķirīga dažādos Latvijas novados un pilsētās. Pastāvēja dažāds laulāto likumisko mantisko attiecību regulējums attiecībā no tā, vai tas atradās pilsētā vai laukos, kādā novadā tas atradās, kā arī atkarībā no īpašnieka kārtas. Pēc Vietējiem Civillikumiem kā galvenās pastāvēja trīs laulāto likumiskās mantisko tiesību sistēmas: mantas kopība, mantas šķirtība un vīra pārvaldības sistēma.1
Latvijas 1937.gada Civillikums, kas stājās spēkā 1938.gada 1.janvārī, novērsa iepriekšējo sarežģīto mantojumu kārtošanas sistēmu Latvijā.
Šī likuma darbība tika pārtraukta 1945.gada 25.novembrī, kad Latvijā tika ieviests Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas 1922.gada Civilkodekss, kurš, izņemot nelielu laika posmu kara gados, bija spēkā Latvijas teritorijā līdz 1964.gada 31.maijam. Sākot ar 1964.gada 1.jūniju, Latvijas teritorijā bija spēkā 1963.gada 27.decembrī apstiprinātais Latvijas PSR Civilkodekss. Būtībā tas dublēja KPFSR Civilkodeksu un ietvēra kā obligātas un negrozāmas PSRS un savienoto republiku civilās likumdošanas pamatu normas. Mantošanas tiesības reglamentēja minētā kodeksa 50.nodaļa (550.-584.panti). Saskaņā ar Latvijas PSR Civilkodeksa 555.pantu, likumiskās mantošanas pirmajā kārtā bija norādīti mirušā bērni (arī adoptētie), laulātais un vecāki (adoptētāji), kā arī mirušā bērns, kas dzimis pēc viņa nāves.
Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma mantojumu tiesību daļa tika atjaunota un ar nelieliem grozījumiem stājās spēkā 1992.gada 1.septembrī, vienlaicīgi tika noteikta mantojuma tiesību spēkā stāšanās kārtība. Pēc tam 1993.gada 20.janvārī tika papildināts arī Latvijas Civilprocesa kodekss. Līdz ar to būtiski mainījušās mantiski tiesiskās attiecības un kārtība, kādā apstiprināties mantojuma tiesībās. Salīdzinājumā ar LPSR Civilkodeksu ir mainījies mantinieku loks, ar mantojumu saistītie termiņi, mainījies pats mantošanas process. Līdz 2003.gada 1.janvārim mantojuma lietas izskatīja tiesas, bet ar 2003.gadu mantojumu lietu kārtošana nodota zv.notāriem. …
Civillikuma 382. pants nosaka, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamas tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās viņa nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju. Mantojumā var pāriet tikai manta, kura mantojuma atstājējam piederējusi uz likumīga pamata. Nevar mantot tādas mantojuma atstājēja tiesības, kurām piemīt stingri personisks raksturs un kuras izbeidzas ar viņa nāvi: alimentācijas tiesības un pienākumus, dzīvojamās telpas īres tiesības, tiesības uz atlīdzību par mantojuma atstājēja veselībai nodarīto kaitējumu, izņemot kaitējuma atlīdzības summas, kuras mantojuma atstājējs nav saņēmis līdz savai nāves dienai, u.c.
- Laulāto mantojuma tiesības
- Publiskie uzņēmumi, to regulējums Eiropas Kopienas tiesībās
- Tiesību principu vieta un loma tiesībās
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Etnopolitika Latvijā un nacionālo minoritāšu tiesības starptautiskajos dokumentos
Referāts augstskolai4
-
Anglosakšu tiesības agrīnajos viduslaikos (600. - 1066.)
Referāts augstskolai10
-
Publiskās tiesības
Referāts augstskolai5
-
Ķīlas tiesības nodibināšanas vispārējs raksturojums
Referāts augstskolai7
-
Darba tiesības LR
Referāts augstskolai18
Novērtēts!