Laulāto mantisko attiecību jautājums vienmēr būs aktuāls jebkurā sabiedrībā, jo tas ir cieši saistīts ar laulāto personīgām tiesībām un pienākumiem un ar pašu ģimeni kā sociālu organizāciju.1 Laulība ir ģimenes pamats, un to tiesiski regulē LR Civillikums2, kaut gan mūsdienās ir bieži sastopamas arī ārlaulības ģimenes attiecības, kas no tiesību viedokļa tomēr nerada laulībai līdzīgas sekas.
Svarīgākās no laulāto tiesiskajām attiecībām ir īpašuma tiesiskās attiecības, kuras tiek reglamentētas CL . Laulāto mantiskās attiecības pakļaujas vispārīgi noteiktam likumiskam mantisko attiecību režīmam vai laulātie noteic savu mantisko attiecību režīmu ar laulības līguma palīdzību. Laulāto mantisko attiecību režīms, savukārt, ietekmē laulāto mantojuma tiesībās, gadījumā, kad viens no laulātajiem mirst. Pastāv vairākas īpatnības un problēmas pārdzīvojušā laulātā mantojuma daļas izdalīšanā no kopējās mantojuma masas. Tiesu nama aģentūras prezidents Jānis Krūmiņš savā rakstā uzsver3, ka strīdi par starp laulātajiem par mantas sadali parasti rodas, šķirot laulību, taču šī problēma neskar vien abus laulātos dzīviem esot, ar tik pat bieži jāsastopas mantojuma tiesībās, kas mantojuma atstājējam nav bijis testaments vai mantojuma līgums vai ja tie nav atzīti par spēkā esošiem, vai arī ja ar testamentu vai mantojuma līgumu novēlēta tikai kāda mantojuma daļa, tas ir, kad uz likuma pamata manto pārdzīvojušais laulātājs, kā arī vēl kāds cits no radiniekiem.
Šī referāta mērķis ir izanalizēt problēmas, ar kurām jāsastopas pārdzīvojušā laulātā mantošanā. Lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešams izpētīt laulāto mantisko attiecību veidus un laulāto mantojuma tiesību būtību saskaņā ar CL, kā arī noskaidrot iespējamos mantisko attiecību ietekmes aspektus uz mantojuma tiesībām.
Darbā ir izmantota speciālā literatūra: LR Civillikuma komentāri ģimenes un mantojuma tiesībās, dažādu autoru uzskati, domas un atzinumi, žurnāla „Jurista Vārds” publikācijas, kā arī pieminētas citu valstu laulāto mantojuma tiesību īpatnības.
Ar mantošanu ir jāsaprot mirušās personas – mantojuma devēja tiesību un pienākumu pāriešana tās mantiniekiem, atbilstoši mantošanas tiesību normām, kurus reglamentē LR Civillikuma Otrā daļa.
Mantojums pāriet uz mantinieku pēc likuma, ja mantojuma atstājējs nav atstājis testamentu, vai, ja viņa testaments atzīts par neesošu vai spēku zaudējušu. Romiešu apzīmējumā tā bija mantošanas kārtība bez testamenta (ab intestato)1, kura veidojās pakāpeniski. Likumisko mantošanu piemēroja gadījumos, kad nebija testamenta.
Adoptētais visos gadījumos ir adoptētāja likumiskais mantinieks, kas pielīdzināts adoptētāja pirmās pakāpes lejupējiem. Adoptētā mantošanas tiesības tiek nodibinātas arī no citiem adoptētāja lejupējiem, kas ir adoptētāja īstie bērni (arī cits adoptētais). Likumā nav paredzētas adoptētā mantošanas tiesības no adoptētāja radiniekiem sānu līnijā. Taču adopcijas aktā var arī noteikt mantošanas tiesības no radiniekiem adoptētāja sānu līnijā. Adopcijas aktā pilngadīgs adoptējamais var arī atteikties no mantošanas tiesībām, kas varētu rasties adopcijas rezultātā. Ja adoptējamais ir nepilngadīgs, tad šāda atteikšanās no mantojuma tiesībām var notikt pēc vecāku vai aizbildņu gribas, bet ar bāriņtiesas piekrišanu, ja tas ir bērna interesēs. Pats adoptējamais savu viedokli var izteikt, ja sasniedzis 12 gadu vecumu, bet tas nav pietiekošs pamatojums mantošanas tiesību noteikšanai.
Saskaņā ar CL1 mantošanas kārtības ziņā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:
1) pirmā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo;
2) otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;
3) trešā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu unpusmāsubērni;
4) ceturtā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sānu radinieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās;
Līdz 1992.gada 1.septembrim, kad tika atjaunota Latvijas 1937.gada Civillikuma mantojuma tiesību daļa, saskaņā ar Civilkodeksu visi mantinieki bija sadalīti divās kārtās.2 Pirmajā kārtā līdzīgu daļu mantinieki bija:
mirušā bērni ( arī adoptētie );
pārdzīvojušais laulātājs;
vecāki.…
