Laulība ir ģimenes pamats, un tā kā tādu to tiesiski regulē Civillikums. Mūsdienās bieži ir sastopamas “nereģistrētas” ģimenes attiecības, kas no tiesību viedokļa nekādas laulībai līdzīgas sekas nerada, līdz ar to nav arī laulāto mantiskās attiecības.
Laulāto tiesības un pienākumi ir tikai tām personām, kuras laulību noslēgušas likumā paredzētajā kārtībā, un rodas ar laulības noslēgšanas brīdi.
Liela nozīme mūsu dzīvē ir savstarpējām personiskām attiecībām, taču nemazāka ir arī mantiskajām attiecībās. Tāpēc tām ir nozīme arī laulāto dzīvē. Laulāto personiskās un mantiskās attiecības, kā jau minēts, rodas tikai ar to brīdi, kad laulība noslēgta likumā paredzētajā kārtībā.
Laulāto tiesības ir gan personiskās, gan mantiskās un tās ir noteiktas Civillikumā.
Laulāto mantisko attiecību noregulējums ir svarīgs ne tikai pašu laulāto starpā, bet arī viņu attiecībās ar trešajām personām.
Laulības līgumi pamazām kļūst par mūsdienu dzīves sastāvdaļu, kas netieši liecina, ka ģimenēm rūp skaidra mantiskā stāvokļa sadale, tomēr sabiedrībā joprojām pastāv dažādi aizspriedumi nezināšanas dēļ. Ne vienmēr cilvēki izprot, kas ir laulības līgums. Un to, ka laulības līgumi neietekmē laulāto personiskās attiecības.
Šī darba mērķis ir apskatīt šobrīd pastāvošos laulāto mantisko attiecību veidus.
“Laulāto mantisko attiecību jautājums pieder pie vissarežģītākiem un visgrūtākiem civiltiesībās, jo mantiskās attiecības ne tikai principā pakļaujas laulāto personīgām tiesībām, bet ir arī cieši saistītas ar pašu ģimeni kā sociālu organizāciju”1
Latvijā kopš 1993. gada 1. septembra laulāto mantiskās attiecības regulē atjaunotais Latvijas Republikas 1937. gada Civillikums. Šobrīd, salīdzinot ar 1937. gada redakciju, tas ir ļoti demokrātisks laulāto mantisko attiecību tiesiskajā reglamentācijā. Tas paredz divu veidu laulāto mantisko attiecību režīmus:
1) laulāto likumiskās mantiskās attiecības un
2) laulāto līgumiskās mantiskās attiecības.…
