Laulāto mantiskās attiecības islama ticībā

Islams ir viena no trim lielākajām pasaules monoteistiskajām reliģijām, no tā varam secināt, ka tās piekritēju jeb musulmaņu īpatsvars pasaulē ir ievērojams. Kā Latvijā iedzīvotājiem ir saistoša valsts likumdošana, tā musulmaņiem – svētie raksti jeb Korāns, kas nosaka viņu dzīves pamatvērtības un likumus. Korāns sastāv no 114 nodaļām jeb sūrām, kurā atklātas cilvēka dzīves pamatmācības, piemēram, ētika, politika, laulība, ģimenes jautājumi un citi.
Par islāma ticības un prakses avotu tiek uzskatīta arī Sunna (arābu val. – izturēšanās, paradums), kurā apkopoti vēsturiski materiāli, pastāsti un dzīves mācība (hadīsi), leģendas un skaidrojumi par Muhameda darbību, izteikumiem un pravietojumiem. Uz Korānu un Sunnu balstās šariats (arābu val. šarī'a[t] – pareizs ceļš) – musulmaņu reliģisko, ētisko un tiesisko normu kopums, kas nosaka musulmaņa dzīves veidu.
Viens no musulmaņu sabiedrības stūrakmeņiem ir ģimene un līdz ar to laulība. Laulība ir tīrs civiltiesisks līgums, bet laulības līgumā ir manāma izcelsme no pirkšanas, jo vīrs iegūst sievu pret „walī” jeb maksājumu, kuru nokārtojot, tiek pārdota vai nodota vara pār sievieti. Tēvs un vīrs iepriekš vienojas par dāvanu līgavai jeb „Mahr” – šis dāvinājums ir nošķirams no „walī” un to dāvina līgavai pašai. Sunnās teikts:
„Un dāviniet sievām viņu pirmslaulības velti. Un ja viņas kaut ko no tā jums veltīs, tad pārtiekat no tā priekš jūsu veselības un labklājības.”

…