Latvijā laulāto mantiskās attiecības galvenokārt regulē Latvijas Republikas Civillikuma ģimenes tiesību nodaļa. Laulāto starpā ir iespējamas divu veidu mantiskās attiecības- likumiskās un līgumiskās laulāto mantiskās attiecības. Šīs attiecības ir nepieciešams noformulēt, lai izvairītos no domstarpībām par mantas, īpašuma sadali.
Šajā referātā es apskatīšu laulāto likumiskās mantiskās attiecības. Tās ir mantiskās attiecības, kuras nav nekā speciāli jānoformē, kā tas ir, piemēram, rakstot laulību līgumu. Tas nozīmē, ka visa manta abiem laulātajiem pieder vienādās daļās, izņemot to mantu, kas ir katra laulātā atsevišķā manta.
Ar 1993.gada 1.septembri stājusies spēkā atjaunotā Latvijas Republikas Civillikuma ģimenes tiesību daļa. Šīs daļas spēkā stāšanās laiks un kārtība noteikta 1993.gada 25.maija likumā.
Laulāto mantiskās attiecības noteicamas pēc Latvijas likuma, ja laulāto dzīves vieta ir Latvijā. Ja laulāto manta atrodas Latvijā, tad viņi šās mantas ziņā ir pakļauti Latvijas likumam arī tad, kad viņiem pašiem nav dzīves vietas Latvijā.
Laulāto starpā ir iespējamas likumiskās un līgumiskās laulāto mantiskās attiecības.
Laulāto likumiskās mantiskās attiecības ir aprakstītas Latvijas Republikas Civillikuma ģimenes tiesību 4.apakšnodaļā.
Laulāto atsevišķā manta
Civillikuma 89.pantā noteikts, ka katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā. Šo mantu sauc par katra laulātā atsevišķo mantu, tā ir noteikta Civillikuma 91.pantā:
1)manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķo mantu;
2)priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai ir vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
3)manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
4)laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
5)manta, ar ko atvietota iepriekšējos punktos minētā manta.…
