Laulāto mantas jēdziens Civillikumā nav definēts, bet tajā pat laikā “manta” ir centrālais jēdziens, kas tiek lietots laulāto likumisko attiecību tiesiskajā regulējumā. Bez jēdziena “manta” lietošanas neiztikt gan jautājumā par zināmas mantas piederību, tās pārvaldīšanu un rīcību ar to, gan jautājumā par katra laulātā atbildību ar savu mantu, pamatojoties uz saistībām, kādas šim laulātajam pastāv pret otru laulāto vai pret trešajām personām.
Privāttiesībās ar “mantu” tiek saparasts visu to naudā novērtējamo tiesību kopums, kuras pieder konkrētam tiesību subjektam.
Jēdziens “laulāto manta” aptver gan visu to naudā novērtējamo tiesību kopumu, kuras pieder katram laulātajam atsevišķi (individuāli), gan visu to naudā novērtējamo tiesību kopumu, kuras pieder abiem laulātajiem kopīgi, t.i., katram laulātajam atbilstošas daļas (šaubu gadījumā – puses) apmērā.3
Ir laulāto kopīgās mantas rašanās 3 priekšnoteikumi, jeb laulāto kopīgā manta ir, ko laulības laikā:
iegūst abi laulātie kopīgi, (ar abu laulāto līdzekļiem vai kopīgu darbu).Tā ir manta, ko laulības laikā, pastāvot laulāto kopdzīvei un kopīgai saimniecībai, abi laulātie iegūst kopīgi (Civillikuma 89.p.2.d.). “Kopīga iegūšana” var izpausties:
- abi laulātie ir piedalījušies attiecīgās mantas iegūšanā, (piemēram, īpašuma tiesības iegūšana uz kustamu vai nekustamu lietu, pamatojoties uz abu laulāto kopīgi noslēgtu pirkuma līgumu ar trešo personu);
- attiecīgā manta ir tieši cēlusies no laulāto kopīgās mantas, t.i., dabiskie un civilie augļi, kuri iegūti, izlietojot īpašuma vai kādu citu laulāto kopīgajā mantā ietilpstošu tiesību un abiem laulātajiem piederošas lietas pieaugumi, piemēram, ienākumi (dividentes) no kapitāla daļām vai akcijām, kas iegūtas ieguldot attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitālā abu laulāto līdzekļus; mantas objekts kļūst arī tas, ar ko saimnieciskā ziņā ticis atvietots kāds cits laulāto kopīgās mantas objekts (sastāvdaļa).…
