Ievads
Laulāto mantisko attiecību jautājums pieder pie vissarežģītākajiem civiltiesībās, jo mantiskās attiecības ne tikai principā pakļaujas laulāto personīgām tiesībām, bet ir arī cieši saistītas ar pašu ģimeni kā sociālu organizāciju.1
Lai ģimene kā sabiedrības svarīgākā šūniņa normāli eksistētu un realizētu savas funkcijas, tai nepieciešama zināma materiālā bāze. Ģimenes mantiskās attiecības ir pilnībā pakļautas tiesiskajai reglamentācijai un pastāv mantiskās tiesiskās attiecības.2Svarīgākās no šīm tiesiskajām attiecībām ir īpašuma tiesiskās attiecības.
Salīdzinot ar situāciju pirms gadu desmita vai diviem, kad jaunais pāris faktiski uzsāka kopdzīvi pēc kāzām, daudz kas ir mainījies. Pārsvarā pāris izlemj doties laulībā pēc vairākiem kopā nodzīvotiem gadiem, līdz ar to neveido jaunu saimniecību, bet gan esošā iegūst citu statusu.
Kad pāris dzīvo faktiskā laulībā bez likumiski reģistrētas laulības, juridiski viņu abu līdzekļi ir dalīti un katram pieder tas, ko viņš ar savu darbu ir nopelnījis vai citādi ieguvis īpašumā. Šķiršanās gadījumā katrs paņem lietas, kuras iegādājies, un problēmām par mantas piederību nevajadzētu rasties, turpretī, ja laulība ir reģistrēta likumā noteiktā kārtībā, laulāto mantas sadale var radīt grūtības.
Darba izvēlētā tēma „Laulāto kopmantas dalīšana tiesas ceļā” pēc autora domām, ir bijusi un vienmēr būs aktuāla sabiedrībai. Darba mērķis radīt visaptverošu ainu par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām, kā arī noteikt ar laulāto kopmantas dalīšanu saistītās problēmas.
Noteiktā mērķa sasniegšanai nepieciešams atrisināt sekojošus uzdevumus:
1) Noteikt laulāto kopmantas jēdzienu;
2) Noteikt ar laulāto kopmantas dalīšanu saistītās problēmas;
3) Analizēt problēmas, kas saistīti ar laulāto kopmantas dalīšanu tiesas ceļā.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, kā izziņas līdzekļi tiks izmantoti Latvijas Republikas normatīvie akti, kā arī plašākas publikācijas presē un cita saistoša literatūra.
1. Laulāto kopīgās mantas jēdziens
Laulība ir ģimenes pamats, un to tiesiski regulē LR Civillikums, kaut gan mūsdienās ir bieži sastopamas arī ārlaulības ģimenes attiecības, kas no tiesību viedokļa tomēr nekādas laulībai līdzīgas sekas nerada. Tas ir izskaidrojams ar to, ka laulības nozīme atšķiras ne tikai ar to, ka tā ir noslēgta pēc zināmas likumiskas formas, bet arī, ka laulība uzliek abiem laulātajiem savstarpējus pienākumus, no kuriem viņi, laulībai pastāvot, nevar patvaļīgi vienpusīgi atteikties.3
Pēdējā desmitgadē Latvijā ir notikušas lielas pārmaiņas dažādās dzīves jomās. Viena no svarīgākajām reformām bija vērsta uz privātiniciatīvas un privātīpašuma atjaunošanu.
…
